Todien laikapstākļi bija īpaši nejauki - sniegputenis tāds, ka brīžiem pat izstieptu roku grūti saskatīt, bet tieši tajā dienā latvietis Bruno šulcs radīja jaunu Ginesa rekordu - uzkāpa 7546 metrus augstajā Muztagata kalnā Ķīnā un brauca no tā lejā ar divriteni. No pašas virsotnes. „šis ir lielākais augstums, kādā bijis cilvēks ar divriteni," stāsta pats Bruno, kuram Muztagata virsotne, kā viņš tagad domā, varētu būt pēdējā, kopā ar velosipēdu iekarotā, jo tagad Bruno pievērsies kino - top filma par seno garšvielu ceļu no Eiropas līdz Indijai.

Bet Muztagata nebija izraudzīts nejauši. Vēl pirms gadiem septiņiem alpīnists Teodors Ķirsis pirms sava liktenīgā brauciena uz Jaunzēlandi Bruno sacījis - pasaulē ir tikai divi par 7000 metriem augstāki kalni, no kuriem iespējams nobraukt ar velosipēdu: Ļeņina smaile Pamirā un Muztagata Ķīnā. Bruno orientējies uz pēdējo. Viņš gan īpaši uzsver, ka braucieni no kalniem pirmkārt viņam ir svarīgi nevis savas fiziskās sagatavotības pārbaudei vai ekstrēmu izjūtu baudīšanai, bet gan „tā ir inženiertehniskās domas uzvara". Bruno ir inženieris konstruktors un viņam ir interesanti radīt un pašam arī pārbaudīt kalnu velosipēdus. Arī riteni, ar kuru Bruno pieveica Muztagata kalnu, viņš konstruējis pats - astoņus gadus tieši speciāli konkrētajam kalnam, bet ritenis izgatavots Maskavā. Galvenais, lai tas būtu viegls, lai to varētu uznest kalnā. Bruno velosipēds sver ap 7 kilogramiem un tas bijis ļoti noteicoši, lai uzkāptu 7546 metru virsotnē. Bruno spriež, ka tieši velosipēda smagums ir bijis šķērslis kādam austrālietim - viņa ritenis svēris par 3 kilogramiem vairāk un viņš vismaz kopā ar Bruno nav ticis virsotnē.

Oponentiem, kas apgalvo, ka no virsotnes līdz pat piekājei nav iespējams nobraukt ar riteni, Bruno piekrīt. Viņš jau arī visu atpakaļceļu uz leju nav veicis, atrodoties uz velosipēda. To nemaz Ginesa rekordu apkopotāji neprasa, jo tas tiešām nav iespējams. Taču Bruno ar riteni ir braucis metrus 10-15 no pašas Muztagata virsotnes, un tas nekādā ziņā nav bijis viegli, jo todien bijusi kalnā kāpšanai īpaši nelabvēlīga gaisa temperatūra - ap 0 grādu, kas nozīmē - mitrs sniegs, tāda sniega putra, pa kuru nebūt nav viegli ne kalnā tikt, ne arī no tā lejā. Atpakaļceļu lielākoties Bruno savu uzticamo divriteņaino draugu ir stūmis pie rokas - līdz pat 5040 metru augstumam, tad atkal epizodiski pabraucis līdz bāzes nometnei, kas ir aptuveni 4000 metru augstumā, un pēc tam braucis līdz pat lielceļam. „Velosipēda sliede palika no virsotnes līdz pat pakājei," uzsver Bruno, un tieši to arī prasa Ginesa rekordu grāmatas sastādītāji, lai varētu fiksēt un atzīt rekordu.

šis nav vienīgais Bruno pasaules rekords - viņš savulaik nobraucis arī no Eiropas augstākā kalna Elbrusa abām augstākajām virsotnēm, taču to nebijis iespējams fiksēt Ginesa rekordu grāmatā, jo šī virsotne nav iekļauta grāmatas pašreizējās kategorijās, bet jauna kategorija tiek veidota reti, tāpēc rekordu sasniedzējiem ir jācenšas pārsniegt jau esošie rekordi. Bruno ir braucis arī pa Tatriem, pa slēpošanas trasēm un bezceļiem, kā pats saka. Arī viens pats šķērsojis tuksnesi Ēģiptē, bet tas noticis jau ar citu mērķi - lai uzņemtu filmu par seno garšvielu ceļu, kas Senās Romas impērijas laikos stiepies no Indijas pāri tuksnesim Ēģiptē līdz pat Eiropai. šī filma ir Bruno šulca patlaban aktuālais projekts, kurā, tāpat kā velosipēdu konstruēšanā un kalnos, viņš meties iekšā ar azartu un izziņas prieku - lai dzīve pilnvērtīga un interesanta.

Attēlos: Bruno šulcs savā Ginesa rekorda kāpienā uz Muztagata virsotni. Foto no Bruno šulca personīgā arhīva.

10.09.08