 Latvijas dzimšanas dienas jubilejas svinības simboliski noslēdzās 30. novembrī, kad Latvija sāka ceļu uz nākamajiem svētkiem - pirmajā adventē, kad sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks, Alūksnē tika atklāta piemiņas zīme - dāvinājums pilsētai par interesantāko ideju akcijā Gaismas tilti. Gaismas tilti savienoja cilvēkus, tiltus un domas 90 dienas pirms Latvijas 90. dzimšanas dienas. Kolonnas idejas autors ir Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, profesors Aleksejs Naumovs. vairāk... Savā 90. dzimšanas dienā Latvija ir saņēmusi īpaši skaistu dāvanu - 47 jaundzimušos 15 Latvijas pilsētās. Latvijas jubilejas svētku koordinatoru komanda devās pa Latviju un pasniedza dāvanas ģimenēm, kuru mazuļi svinēs dzimšanas dienu kopā ar Latviju. Pirmā pietura - Rīgas Dzemdību nams. vairāk... Noslēdzies Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas institūta un portāla draugiem.lv kopīgi rīkotais konkurss Nofilmē Latviju pasaulē!. Tā dalībnieki bija aicināti video materiālā iemūžināt mirkļus, kā tiek popularizēts Latvijas vārds pasaulē. Par emocionālā vēstījuma ziņā saistošāko video atzīts Armanda Straujas veikums. Viņš konkursam iesūtīja Ķīnas pilsētā šanhajā filmētu materiālu. Konkurss Nofilmē Latviju pasaulē! bija iekļauts Latvijas proklamēšanas deviņdesmitās gadadienas pasākumu programmā. Konkursa video ir apskatāmi Ārlietu ministrijas interneta saitē šeit. vairāk... 14.novembra vakars. Rīga staro - Nacionālais teātris, Nacionāla opera, parki, tilti, Saules akmens, Melngalvju nams, Latvijas Televīzija ēka, televīzijas tornis... Staro arī to cilvēku sirdis un acis, kas devušies meklēt skaistāko, interesantāko, savdabīgāko gaismas objektu. vairāk... Pirmo reizi Latvijā notiks klubu nakts „Atver svētkus!" - naktī no 15. uz 16. novembri klubos visā Latvijā skanēs tikai latviešu mūzika dažādās improvizācijās un vēl nedzirdētos remiksos. Tās norisei šobrīd sagatavotas 360 Klubu nakts dāvanu kastes, kurās atrodams viss nepieciešamais svētkiem - mūzikas materiāls ar remiksiem un dziesmām latviešu valodā, projekcijas, svētku instrukcija un citi pārsteigumi. Bet 13.novembrī klubā Essential notika iesildīšanas ballīte. vairāk... Īsi pirms Latvijas dzimšanas dienas - 14. novembrī pie vecākā Latvijas kinoteātra Rīga par godu filmas pirmizrādei bija izklāts sarkanais paklājs. šis vakars bija īpašs ne tikai spēlfilmas Vienīgā fotogrāfija režisorei Brigitai Eglītei un daudzajiem filmas aktieriem un veidotājiem - pirmo reizi Latvijas 1918. gada vēsture bija atdzīvojusies uz ekrāna. Kas notika dienu pirms Latvijas valsts dibināšanas un kā jaunā valsts tika pasludināta tagadējā Nacionālajā teātrī - par to, balstoties gan uz veciem dokumentiem, gan cilvēku atmiņām, stāsta latviešu spēlfilma Vienīgā fotogrāfija. 52 minūtes garo filmu valsts svētku dienās izrādīja ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. vairāk... Guntis Ulmanis bija Latvijas Valsts prezidents no 1993. līdz 1999. gadam. 2000. gada 17. martā eksprezidents G. Ulmanis dibināja "Prezidenta Ulmaņa fondu". Guntis Ulmanis saņēmis daudzus ārvalstu apbalvojumus. Bija Rīgā notikušā 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcijas ģenerāldirektors. vairāk... Par spīti lietus gāzēm, kas skrējējus pārsteidza rīta pusē, 24 stundu garais Ginesa Pasaules rekorda labošanas mēģinājums Skrien! par Latviju svētdien, 19.oktobrī plkst. 11.00 noslēdzās. 100 metru stafetes skrējienā ar apskaužamu enerģiju un aizrautību devās 3 844 Latvijas fani. šis video ir apliecinājums cilvēku mīlestībai pret savu zemi - Latviju. Video autors: Helmuts Apsis. vairāk... Franšu maiznīcas īpašnieku Bernāru Laranē rīdzinieki noteikti būs ievērojuši Rīgas ielās - francūzis, kurš saimnieko omulīgajā kafejnīcā Rīgas centrā, galvaspilsētā pārvietojas ar velosipēdu. Rīgā ieradies kā tūrists, iemīlēja pilsētu un nodibināja šeit savu biznesu. Viņa smaidošajām acīs labavēlejumus ir gatavs teikt jebkurš, kurš kaut reizi apmeklējis viesmīlīgo kafejnīcu Vecrīgā. Pat, ja Bernāru personīgi nepazīst. vairāk... Gruzīnu mākslinieks, kas Latvijā dzīvo jau divdesmit gadus, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, darbojies vairākās pasaules valstīs, bet par miera un darba ostu izvēlējies Rīgu. Apveltīts ar radošo meistarību, enerģiju un gruzīnu temperamentu. Lielu atzinību ieguva viņa darbi animālisma tematikā: viņa veidotie degunradži, zirgi, ziloņi un krokodili ir pieprasīti no Maskavas līdz pat Ņujorkai, savukārt, pēdējā laika aizraušanās - dadaisma stilā veidotajās gleznās iznirst jautrs un bezbēdīgs pasaules uzskats. vairāk... Pirmais latviešu komponists, kura profesionālā daiļrade ir kļuvusi patiešām atpazīstama ārpus Latvijas. Viņa mūziku iecienījušas gan profesionālās aprindas, skaņu ierakstu studijas, gan mūzikas festivāli, gan klausītāji. Pēterim Vaskam piemīt magnētiska spēja tieši un atklāti paust savu viedokli un nostāju gan dzīvē, gan mūzikā. vairāk... Oktobris Latvijā būs bagāts ar mēģinājumiem sasniegt jaunus pasaules rekordus. Pirmais mēģinājums būs 18. un 19. oktobrī - sportiska dāvana Latvijai mēnesi pirms 90. dzimšanas dienas - vairāki tūkstoši Latvijas fanu Daugavas stadionā Rīgā mēģinās sasniegt jaunu Ginesa Pasaules rekordu 100 metru stafetes skrējienā. vairāk... Latvietis Bruno šulcs radīja jaunu Ginesa rekordu - uzkāpa 7546 metrus augstajā Muztagata kalnā Ķīnā un nobrauca no tā lejā ar divriteni. šis ir lielākais augstums, kādā bijis cilvēks ar divriteni. Video var apskatīt šī brauciena liecību - braucienu ar velosipēdu no pašas kalna virsotnes. vairāk... 22.augusta vakarā iedegās tilti - ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, kur mīt cilvēki, kam dārga un tuva ir Latvija. Deviņdesmit dienas pirms valsts jubilejas vairāk nekā 220 tilti Latvijā iedegās par savu valsti - cilvēku darinātās un nestās svecītes bija tikai daļa no kopības un gaišuma nesējām. Galvenais, kas virmoja gaisā, bija sirds siltums un domas labestība. Centrālā norises vieta Rīgā bija Akmens tilts pāri Daugavai. vairāk... Mūzikas izdevniecības Upe Tuviem un Tāliem direktore Iveta Mielava piedāvā savu ideju, kā 22.augusta vakarā izgaismot Latvijas tiltus. Tuvojoties rudenim, Iveta Mielava piedāvā ieceri ar ekoloģisku vadmotīvu - izmantot visu, kas aug dārzā vai nopērkams tuvākajā tirgus placī: papriku, kabaci, ķirbi vai kādu citu dārzeni. vairāk... Latvijas dzimšanas diena ir prieks, gaisma, uguņošana... Gaisma, kas aizsākas Baltijas jūras piekrastes bākā, ceļo cauri Latvijai, apvienojot visus novadus - gan laukus, gan mežus, gan pilsētas. Ugunis satiekas Rīgā virs Daugavas, iezīmējot Latvijas 90. jubilejas gada skaitļus. Tas ir svētku video klips, šoreiz aicinot uz akciju Gaismas tilti 22. augustā gan Latvijā, gan visā pasaulē - 90 dienas pirms Latvijas 90 gadu jubilejas. vairāk... Pekinas solimpisko spēļu dalībnieks Valērijs Žolnerovičs dzimis Ventspilī, trenējas pie trenera Daiņa Lodiņa Ugālē un Ventspilī, sadarbība ar Olimpisko centru „Ventspils" Valērijam Žolnerovičam ir no 2003.gada. Valērijs ir vairākkārtējs Latvijas čempions garajās distancēs, 2006.gada un 2007.gada Eiropas kausa uzvarētājs 3000m kavēkļu skrējienā. Pekinas olimpiādē viņa starts būs vērojams priekšsacīkstēs 16. augustā. vairāk... Latvijas 90. dzimšanas dienas gaidot, 22.augustā visā Latvijā notiks akcija GAISMAS TILTI. Tās ietvaros 22. augusta vakarā plkst. 21.00 visi Latvijas iedzīvotāji tiks aicināti doties uz sev tuvāko tiltu, lai sekojot Latvijas Radio aicinājumam vienlaicīgi visā Latvijā iedegtu gaismas lukturīšus.Dizaina studijas H2E māksliniece Aija Hincenberga piedāvā interesantu veidu, kā darināt lukturīšus no saldējuma trauciņiem. vairāk... Retas balss īpašnieks, kas bez kautrēšanās tiek dēvēts par labāko Baltijas kontrtenoru. Viņa sniegums Latvijā radījis milzīgu interesi par šo neparasto balss tipu, bet ārzemju kritika ik reizi izceļ balss dziļumu un unikalitāti. S.Jēgera dziedāšanu var dzirdēt gan Latvijas Nacionālās operas izrādēs, gan neatkarīgo kompāniju iestudētajās operizrādēs visā valstī, kā arī viesizrādēs Rietumu teātros. vairāk... Nora Ikstena, viena no spilgtākajām mūsdienu latviešu rakstniecības pārstāvēm, iemīļota Latvijā, daudz tulkota un izdzota ārzemēs, ir pazīstama ar savu viedokļa godīgu paušanu, spēju pateikt „nē" vairākumam, bet reizē arī iracionālu talantu sasildīt un apmīļot. Patiesi un no sirds. Latvijas deviņdesmitgades svinībās piekritusi būt par akcijas „Gaismas tilti" vēstnieci. vairāk... Aiga Grabuste ir latviešu vieglatlēte, daudzcīņniece, kas piedalās 2008. gada olimiskajās spēlēs. Viņas labākās septiņcīņas disciplīnas ir 100m barjeras un tāllēkšana. 2007. gadā kļuvusi par Eiropas Junioru čempioni septiņcīņā, kā arī pretendēja uz Latvijas labākās sportistes titulu. Sportistes ceļš sācies dzimtajā Rēzeknē, vēlāk - Murjāņu skolā, tagad - trenējoties pie slavenās Ludmilas Olijares. Aigas Grabustes starts olimpiskajās spēlēs Pekinā, kur viņa konkurēs ar 40 sportistēm, notiks 15. augustā. vairāk... Olimpietis debitants, kas 22. augustā sīvā konkurencē cīnīsies par medaļu 50 kilometru distancē soļotājiem. Nodarboties ar soļošanu Ingum ieteicis Alsungas vidusskolas sporta skolotājs, bet pārliecību par izvēlētā sporta veida piemērotību apliecināja treneri Murjāņu sporta skolā. Sportista karjera tikko sākusies, bet jau pārspēts latviešu pēdējās desmitgades spilgtākā soļotāja, olimpiskās sudraba medaļas ieguvēja Aigara Fadejeva augstākais sasniegums. vairāk... Vieni no Latvijas pilsētu visgarākajiem svētkiem šovasar Kuldīgā, kur piecas dienas svin pilsētas 766 gadus. Pieredzējusi Livonijas uzplaukumu, Hercoga Jēkaba valdīšanu un citus vēstures līkločus, Kuldīga gatava dzīrēm, ko tā arī nodēvējusi Dzīres Kuldīgā. šī filma ir kuldīdznieku vēstījums par to, kas ir viņu pilsēta. vairāk... Diriģents, kuram piemīt Saules spēks - 2008.gadā vairākkārt ir pierādījis, ka Latvija ir Saules zeme: ambiciozi un drosmīgi aicinājis pasaules vadošos komponistus veltīt darbus par Saules tēmu viņa vadītajam un starptautisko konkursu godalgām bagātajam jauniešu korim Kamēr... Komponisti atsaukušies, darbi uzrakstīti un pirmatskaņoti koncertā Pasaules saules dziesmas Rīgā un Kopenhāgenā. Stūrgalvīgi un spītīgi veidojis savu koncepciju Dziesmu svētku Noslēguma koncertam Latvija - Saules zeme, kā arī pastāvējis uz pēckoncerta tautas sadziedāšanos. Un pēdējo gadu labākais Dziesmu svētku koncerts ir piedzīvots! vairāk... Leģendārā latgaliešu diriģente, kas pie Dziesmu svētku virsdiriģentes pults stājusies jau 1950.gadā, ar īstu, neviltotu sirds gaismu spēj sasildīt katra kopkora dziedātāja un klausītāja dvēseli. Neaizmirstamas ir viņas diriģētās latgaliešu tautas dziesmu apdares, kā arī žesta stingrība un enerģētika. Pati diriģente nereti teikusi: „mana dzīve ir dziesmai veltīts mūžs". vairāk... Krasnojarskas Valsts Agrārās universitātes (Krievija) Enerģētikas katedras vadītājs, tehnisko zinātņu doktors Jānis Kungs ir aktīvs latviskās kultūras kopējs tālajā Sibīrijā, kur nonācis 1949.gada izsūtījuma laikā. Krasnojarskas un tuvākajos Krievijas reģionos pazīstams kā lielisks savas zinātnes sfēras pazinējs un stingrs profesors, kuram patiesi interesē arī notikumi Latvijā. vairāk... Režisors, kurš nebaidās izaicināt, smīdināt, diskutēt, būs ass un nepiekāpīgs, bet tajā pat laikā - pārsteidzoši un patiesi sirdssilts. Aizvadītajā sezonā netradicionāli risinājis latviešu tēmu Mērnieku laiku lasījumā Nacionālajā teātrī un operā Zīgfrīds Latvijas Nacionālajā operā. Latvijas 90. neatkarības gadā īstenos koncepciju Sapnis par Latviju Nacionālajā teātrī, meklējot latviešos vitalitāti. vairāk... Leģendārā un starptautiskiem atzinumiem bagātā Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš ir kvēls latviešu mūzikas procesu virzītājs. Pēc viņa iniciatīvas tapuši daudzu komponistu jaundarbi korim, kas daudzās pasaules kora mūzikas arēnās izpelnījušies patiesu aprbīnu gan izpildījuma, gan satura dēļ. šobrīd K. Putniņš ir kora diriģēšanas etalons - pieprasīts mākslinieks gan Latvijā, gan pasaulē. K. Putniņš ir Žūrijas komisijas priekšsēdētājs slavenajos dziesmu jeb koru karos, kas 8.jūlijā notiek Dziesmu svētku ietvaros. vairāk... Sirsnīgu, kā pašdarinātu dāvanu, Latvija 90. dzimšanas dienas gadā saņem Dziesmu un deju svētkus. Tie kļuvuši par valsts jubilejas gada centrālo notikumu un iezīmē 2008. gadu kā svinību laiku, kad vieni svētki nomaina citus, gatavojoties šī gada kulminācijai - Latvijas deviņdesmitgadei. Visās Dziesmu un deju svētku norises vietās, kā arī televīzijā kā apliecinājums tam skatāms īpaši tapis video - Dziesmu svētku un Latvijas 90. dzimšanas dienas svinību logotipu apvienošanās. vairāk... Baltkrievs, kas ieradies Latvijā 1998.gadā, kļuvis par Latvijas Nacionālās operas baleta trupas vadošo solistu. Viņa sniegums sajūsmina baleta mākslas cienītājus visā pasaulē. Smalkums, īpaša inteliģence, līniju un žestu precizitāte, emocionalitāte - dejotāja īpašības, kas ienes jaunus akcentus pēdējās desmitgades Latvijas baletā. vairāk... |
|
VIDEO
FOTO
BLOGI