Līdzīgi kā daudzi citi Latvijas cilvēki, es dzīvoju pilsētā, bet savas brīvdienas pavadu laukos. Man un sievai pieder māja mežā, netālu no jūras krasta. Skaidrā laikā es varu jūrmalā saskatīt igauņu Sāremā salas krastus, kas ir tikai 30 kilometru attālumā. Vietējie mums ir stāstījuši, ka vecos laikos, kad jūra starp Mazirbi un Sāremā salu aizsalusi, igauņu puiši nākuši darbos uz Latvijas zvejniekciemiem.

Tā nu mana sieva un es braucam 180 kilometrus, lai tiktu projām no darba - tā sākumā cerēju. Vairumam Latvijas pilsētnieku vai nu pašiem pieder māja laukos, vai arī viņiem ir lauku radi, bet citiem - paziņas, kas dzīvo laukos. Mēs dodamies turp ikreiz, kad vēlamies aizmukt no pilsētas, sastrēgumiem, steigas un ikdienas darba spriedzes. Mums patīk būt pie jūras, upes vai ezera, un vienmēr vislabāk ir tad, ja mums riņķī ir pamatīgi daudz koku. Tā kā gandrīz 40% no Latvijas ir klāta ar mežiem, ar to nekad nav problēmu.

Tikai viena īpatnība - esot projām no pilsētas darbiem, mēs tūlīt ķeramies klāt lauku darbiem savā saimniecībā. Mēs audzējam mauriņu un tad to pļaujam. Mēs iekārtojam dārzu un pēc tam tajā ravējam, sējam un nemitīgi rušināmies zemē. Mēs iztīrām nokaltušos kokus, cērtam malku un tad to iekuram kamīnā vai iesildām saunu, lai varētu atpūsties pēc smagajiem dienas darbiem.

Dažkārt, pēc šādas uzmundrinošas nedēļas nogales lauku mājā, es atklāju, ka braucu atpakaļ uz pilsētu, lai atpūstos tur. Un ik pirmdinu es atkal ilgojos pēc nedēļas nogales savos laukos. Latviešiem saimniekošana ir vislabākais atpūtas veids.

Ilustrācija: Aigars Bumburs