Mēs nodalām nākotni un pagātni, bet dažreiz tās saplūst kopā. šīs saplūsme notiek caur dzīvajām tradīcijām un padara tās unikālas. Tradīcijas paņem vislabāko no pagātnes, ievij to tagadnē un turpina nākamībā.

Tieši tādēļ 135 gadus senie Latvijas Dziesmu un Deju svētki šodien ir tik ļoti pilni dzīvības. It visur šonedēļ Rīgā to var redzēt un just.

Citreiz mēs, latvieši, runājot par Dziesmu un Deju svētkiem, uzsveram tikai to, cik sens ir viss, kas ar tiem saistās. Tūkstošiem gadu senas tautasdziesmas, dejas un autentiski tautastērpi. Taču XXIV Dziesmu un XIV Deju svētki ir arī pilni jaunumu - jaunas deju horeogrāfijas, jauni dziedātāji, dejotāji un muzikanti.

Arī vecākās paaudzes mākslinieki, komponisti, diriģenti un mūziķi dara jaunas lietas kopā ar jauno Latvijas dziesmu un deju entuziastu paaudzi. Drosmīgi horeogrāfiskie uzvedumi top no tradicionālo tautas deju klāsta, jaunas koru kompozīcijas krāšņo un papildina seno mūzikas mantojumu. Tās ir Latvijas cilvēkam tik pazīstamas un tuvas, tomēr veidotas visaugstākās raudzes modernās mūzikas garā.

Pagājušajā svētdienā caur Rīgas sirdi 40 000 Latvijas cilvēku izdziedāja un izdejoja savu ceļu lielajā svētku gājienā. Tam vajadzēja veselas sešas stundas. Vismazākie dusēja ratiņos, paši cienījamākie seniori gājienā gāja, balstoties uz spieķiem. Tūkstošiem bija sanākuši un sveica gājienu katrā solī no Daugavas krasta līdz Dailes teātrim.

UNESCO sauc Latvijas Dziesmu un Deju svētkus par Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Bet es saku, ka prieks no cilvēku sirdīm un prātiem šonedēļ Rīgā ir materializējies! To katrs var sataustīt un to katrs var sajust.

Ilustrācija: Aigars Bumburs