šī vasara ir tik saspringta, strādājot pie jaunās īsmetrāžas spēlfilmas Vienīgā fotogrāfija tapšanas, dienas paskrien tik ātri, ka nemaz nepamanu - kopš Jāņu dienas notikusī filmēšana Latvijas Nacionālajā teātrī jau ir vēsture. Bet vēstures atdzīvošanās mirklis tik senā notikumā - Latvijas proklamēšanas brīdī - joprojām šķiet tepat blakus.

Valsts pasludināšanas brīdis 1918. gada 18. novembrī ir nozīmīgākā filmas Vienīgā fotogrāfija epizode. Gatavošanās šī nozīmīgā akta restaurācijai sākās tūlīt pēc Jāņu dienas - 25. jūnijā. Atbildīgs un īpašs notikums, kad filmēsim savu vēsturi, savas valsts aizsākumu. Īpaši šai filmēšanai tika uzšūts 19 metrus garš Latvijas karogs ar nepareizām krāsu proporcijām, jo arī Viļa Rīdzenieka fotogrāfijā karoga proporcijas bija nepareizas. Filmas mākslinieks Mārtiņš Kalseris no dažnedažādām vietām sameklēja 38 Vīnes stila krēslus, lai aktieri uz skatuves varētu sēdēt tieši tādos pat krēslos, kā pirms 90 gadiem. Labvēļi no uzņēmuma Hercs Flora atveda milzum daudz zaļos telpaugus, lai izvietotu uz skatuves un tās iekārtojumu pēc iespējas vairāk pietuvinātu Viļa Rīdzenieka unikālajā fotogrāfijā redzamajam. Vēlā vakara stundā skatuve beidzot tika iekārtota - daudzo mēnešu darbs vainagojās ar uzvaru. Jau dienu vēlāk šeit stāvēs Kārlis Ulmanis, Gustavs Zemgals, Marģers Skujenieks, Erasts Bite un citi ... jā, tie būs mūsu pašu aktieri - Juris Žagars, Juris Kalniņš, Varis Piņķis un Uldis Andže.

Nacionālais teātris 26. jūnija agrā rītā piedzīvo 150 cilvēku ierašanos uz grimēšanos un ģērbšanos - tie ir aktieri un masu skatu dalībnieki, kas vairākas stundas stāv garās rindās, kamēr grimētājas un kostīmu mākslinieces asistentes visus sagatavo filmēšanai. Kad visi ir saposti, teātrī notika brīnums - bijām nokļuvuši vakardienā! Senlaicīgi ģērbtas kundzes un kungi, graciozi devās uz zāli un čukstus pārrunāja šīsdienas lielo notikumu. Vai tiešām būsim liecinieki, dalībnieki Valsts Dzimšanas dienas svinībās?

Tik tiešām, izjūtas iemūžinot vēsturisko mirkli, bija neatkārtojamas. Kad Juris Žagars kaismīgi runāja Kārļa Ulmaņa teikto proklamēšanas tekstu, šķita, ka zālē cilvēki neelpoja. Vārdi par tautas ilgām pēc neatkarības un demokrātijas, par vēlmi attīstīt un nostabilizēt savu ekonomiku bija tika pārliecinoši, ka aplausu vētra bija neviltota. Aktieri lieliski iejutās savās lomās un filmēšanas pārtraukumos draudzīgi viens otru izzoboja - kura teātra - Dailes, Nacionālā vai Rīgas Jaunā teātra aktieri ir tie labākie un profesionālākie.

Filmēšanas nobeigumā, kad Latviju bijām jau proklamējuši, uz skatuves uznāca diriģents Juris Kļaviņš un koris Jubilate, atskanēja himna Dievs svētī Latviju. Dziedāja aktieri, dziedāja skatītāji zālē un dziedāja filmēšanas grupa. Dziedājām reizes piecas, jo filmai bija nepieciešami vairāki kadru varianti. Vēroju mūsu proklamētājus - daudziem acīs bija aizkustinājuma asaras. Un arī man sirds ietrīsējās par šo brīdi, par vienotību un par filmu, kuru, pārvarot dažnedažādus šķēršļus, mēs tomēr uzfilmēsim!

Attēlos: filmas „Vienīgā fotogrāfija" pēdējo kadru filmēšana 15.augustā iepretim Latvijas Aizsardzības ministrijas ēkai. Foto: Laila Bajāre, Tēvijas Sargs.