Olimpiskā uguns, mūžīgā uguns, zaļā gaisma, gaismas pils, gaismas tilti - visi šie vārdu salikumi simbolizē pāreju no tumsas uz gaismu, vieš cerību, ticību vai mīlestību. Kad mums ir skumji un mēs par kaut ko lūdzam - mēs iededzam svecīti. Kad lūdz tauta - tā sadodas rokās. Arī es pirms 19 gadiem Baltijas ceļā sadevos rokās ar svešiem cilvēkiem un sajutu milzīgo tautas vienotību un spēku. Tas bija dvēselisks un saviļņojošs laiks. Nāca Barikādes, augusta pučs - mēs pretojāmies, mēs kopīgi lūdzām Dieviņu Mežaparka estrādē un mēs izcīnījām!

Mazliet vēlāk - 1992.gada augustā, kad atjaunotā Latvijas vara un armija, kā tās simbols, vēl arvien nejutās gana varoša un droša, notika vēl kāds simbolisks akts, par kuru daudzi ir aizmirsuši un par kuru tagad, pirms simboliskās Gaismas tiltu akcijas, ir vietā atcerēties. Kā gaismas manifests un apliecinājums Latvijas neatkarības atjaunošanas neatgriezeniskumam augusta puča pirmajā gadadienā, bija lāpas skrējiens apkārt Latvijai. Gaisma, kas iedegta no Mūžīgās uguns Brāļu kapos, apjoza visu Latviju. Nākusi no Mātes Latvijas varoņu kapos caur vīru rokām visā Latvijā, gaisma atgriezās pie Mātes Latvijas Brīvības pieminekļa pakājē. Skrējiena dalībnieki ar lielu iedvesmu veica šo misiju un viņiem uzgavilēja vietējo ciemu un pilsētu iedzīvotāji.

Stafete ar devīzi Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai sākās 1992.gada 16.augustā Rīgā, Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns. Lāpu aizdedzināja Latvijas pirmās brīvvalsts laika robežsardzes virsnieks, ģenerāļa Bolšteina līdzgaitnieks Jānis Birze. (Līdz 1940.gadam Birze bija 2.Zilupes robežsargu bataljona 3.rotas 1.sardzes priekšnieks. 1940.gada 17.augustā Jāni Birzi par izlūkdarbības veikšanu pret PSRS Latvijas labā un par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību pierobežas zonā arestēja. Par uzticību savai zemei un tautai Birze 18 gadus pavadīja Krasnojarskas novada GULAGA nāves nometnēs). Sirmais vīrs šo gaismas simbolu nodeva Latvijas Aizsardzības akadēmijas jaunajiem kadetiem, kas kopā ar zemessargiem to skrējienā cauri Rīgas ielām nogādāja Jūras pasažieru stacijā. Tur stafeti pārņēma Jūras spēki. Kuģis Sams lāpu nogādāja Salacgrīvā un nodeva Valmieras robežsargu bataljona karavīru rokās, tālāk stafeti pārņēma Viļakas, Ludzas, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas un Ventspils robežsargi. Tā uguns robežsargu rokās apceļoja apkārt Latvijai - to nesa rokās, veda ar auto un ar laivu pa Daugavu. Ventspilī robežsargi lāpu atkal nodeva Jūras spēkiem, kuri ar kuģi 22. augustā to nogādāja Rīgā. Līdz Brīvības piemineklim to nesa Aizsardzības akadēmijas kadeti. Kāpā stafetes laikā tika veikti 1520 kilometri.

Atceroties to dienu sajūtas, saskrien kamols kaklā. Tā ir kripatiņa no patriotiskā garīguma, kas pietrūkst Latvijai šodien. Mana vecmāmiņa ziedoja latu Brīvības pieminekļa celtniecībai, visu padomju laiku saglabāja Latvijas karodziņu un Mildiņu, viņa cerību nezaudēja nekad, bet nepiedzīvoja Atmodas laiku. Ko es varu darīt šodien? Pirmkārt, no sirds un godīgi strādāt savas valsts labā un audzināt savu dēlu ar Latviju sirdī.

Es iedegšu gaismiņu 22. augustā, stāvot uz Gaismas tiltiem. Un aicinu ikvienu sajust to kopības enerģiju, ko varam sniegt viens otram un Latvijai. Viena liesmiņa kā dvēselīte ir trausla, bet ja to būs desmitiem, simtiem un tūkstošiem, mēs sasildīsim Latviju nākotnes vārdā.