Daudz vieglāk, šķiet, būtu izvēlēties fanfaras un spožas intonācijas, bet šoreiz negribas. Negribas runāt patētiskā, pacilātā un patriotiskā tonī, negribas arī pamācīt. Bet aicināt bez liekas gražošanās, vienkārši un cilvēciski 13. septembra dienu nodzīvot lietderīgi, sakopjot savu zemi, varu bez bažām.

Talkas mūdienās vairs nav plaši izplatīta aktivitāte. Mana paaudze gan var ar zināmu sentimenta devu iegrimt atmiņās un atcerēties, piemēram, kartupeļu talku vai siena savākšanas talku gaisotni. Pats esmu bijis aktīvs kustības Pēdas rīkoto pasākumu talcinieks. Ir jau šim kolektīvajam darbam savs šarms un garša. Kas nepiedalās, tas nezina...

Valsts jubilejas gadā, kura vadmotīvs ir pozitīvā nozīmē iedegšanās par Latviju, esam ar savu sirdssiltumu iedeguši tiltus, kopā padomājuši par sev svarīgo un meklējuši gaišo un labestīgo stīgu. Gaismas tiltu akcija noteikti ir iedvesmojusi daudzus, rosinājusi domāt un radoši improvizēt. Kāds būs 13.septembrī notiekošās Lielās Talkas rezultāts? Vai aicinām visus kolektīvi iet un līdzdarboties? Es teiktu tā: „Ņem un dari!". Katram pašam ir jāpārvar iedzimtais slinkums, sestdienā jāpieceļas no gultas un jāiziet ārā. Un vienkārši jādarbojas - varbūt nākot palīgā kaimiņu tantei un novāc kartupeļus, jo viņai neviens nav atbraucis palīgā, iespējams citam - sakopjot savu sētu vai pagalmu, citam - aizraujošāk šķitīs piedalīšanās organizētā talkā.

*Raimonds Bergmanis būs viens no tiem, kas 13.septembrī plkst. 10 Salacgrīvā atklās Lielo talku.

Attēlā: Spēkavīrs Raimonds Bergmanis tradicionālā bruņurupuču svēršanā Rīgas Zoodārzā 2008.gada 1.jūlijā. Foto: AFI.