šogad, vasaras sākumā, mani apciemoja jauns Amerikas latvietis, kurš gatavojās beigt savas studijas Vestpointas akadēmijā. Vestpointas diploms ir ekskluzīvs un prestižs sasniegums ikvienam amerikānim, jo īpaši reti to iegūst latvietis.

šis puisis ir Amerikas latvietis, jo viņš piedzima Savienotajās Valstīs, un viņa vecāki ir otrās paaudzes Amerikas latvieši, bet vecvecāki bijuši Otrā pasaules kara bēgļi. Tomēr tieši tāpat, kā daudziem no mums, kas uzauguši ārpus Latvijas, viņa vecāki ir iemācījuši puisim valodu, tradīcijas un parašas, ieaudzinot dziļu cieņu pret latvisko identitāti.

Viņš vēlējās ar mani aprunāties sava vasaras izpētes projekta dēļ, kuru viņš veica Latvijas Bankas uzdevumā par NATO iespaidu uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību. šī joma nav pētījumiem bagāta un Amerikā izglītota Vestpointas kadeta secinājumi noteikti būs interesanti.

Vestpointu pabeidzis, šis jaunietis būs leitnants un dienēs Savienoto Valstu armijā. Piecu aktīvā dienesta gadu laikā viņš noteikti būs misijās Irākā vai Afganistānā. Afganistānā viņam ir iespējas sastapt kādu Latvijas armijas kareivi, kas tur dienē miera uzturēšanas misijās. Kareivju formas tērpi atšķirsies un virspavēlniecības varbūt atradīsies dažādos pasaules galos, taču viņi abi būs latvieši un, iespējams, dziedās vienas un tās pašas tautasdziesmas.

Viņa patiesā interese un cieņa pret Latviju man šķita daudz dziļāka par vienkāršu pieklājību. Man palika iespaids, ka šis jaunais cilvēks varētu tālākā nākotnē atgriezties Latvijā kādu citu mērķu vadīts un kalpot savai tēvzemei citā lomā. Es ļoti uz to ceru, jo Latvijai ir vajadzīgi tādi jaunieši, kā viņš. Tā vieta, kur esi piedzimis, nav ne uz pusi tik svarīga, kā tā vieta, kuru tu glabā savā sirdī. Un ciktāl tas bija nojaušams, šī jaunieša sirds ir īstajā vietā.

Ilustrācija: Aigars Bumburs