Vēsturiski Latvija arvien ir bijusi visam vidū. No brīža, kad vārdi "Baltijas valstis" kļuva zināmi starptautiski, Latvija ir vienmēr bijusi pa vidu. Mēs no tā nevaram izvairīties. Nekad nevarēsim. Kamēr vien Igaunija, Latvija un Lietuva tiks skatītas kopā kā viens reģions un sauktas par Baltijas valstīm, Latvija arvien ģeogrāfiski, politiski, kultūras un garīgā ziņā būs vidējā. Tas nāk kopā ar teritoriju.

Tāpat Latvija ir vidū visam, kas notiek Skandināvijā, Krievijā un Ziemeļjūrā - tas ir iemesls, kāpēc šodien Rīga ir tāda, kāda tā ir. Kaut arī visā Eiropas Savienībā finanšu centru netrūkst, tomēr Rīga ir visiem tiem vidū. Ja kaut kas notiek Londonā, Parīzē, Briselē vai Berlīnē, tas ietekmē Rīgu. Tāpat šeit notiekošais ir jūtams arī minētajās pilsētās.

Latvija ir tik ļoti pieradusi būt visam vidū, ka esam pārsteigti, ja tiekam atstāti ārpusē. Kad Vācija un Krievija vienojās būvēt gāzes vadu Baltijas jūrā, mēs bijām apvainoti, ka nevaram piedalīties šajā darījumā. Lietuvas un Igaunijas, tāpat arī Zviedrijas, Somijas un daudzu citu kaimiņu intereses bija skartas šajā darījumā, tomēr Latvija ir tam visam vidū, lai arī kā mēs uz to skatītos.

Mēdz teikt, ka latvieši vairumā gadījumu izvēlas vidusceļu. Toreiz, kad Baltijas valstis atjaunoja savu neatkarību, ārlietu analītiķim Polam Goublam patika norādīt uz atšķirīgajiem trīs nāciju temperamentiem, stāstot šādu mazliet izpušķotu stāstu par to, kā katra no šīm nācijām nojauca Ļeņina pieminekļus:

"Lietuvā Landsberģis pateica bezkaislīgu runu televīzijā un tūkstošiem lietuviešu steidzās uz laukumu Viļņas centrā un nogāza pieminekli kailām rokām. Latvijā valdība iecēla politiķu komiteju, lai pārraudzītu inženieru komiteju, kas vairākas dienas pētīja projektu un tad klusi nakts vidū pieminekli noņēma. Igaunijā neviens nezināja, kur Ļeņina piemineklis atrodas un valdība vienkārši nolīga somu uzņēmumu, kas atbrauca un pieminekli novāca".

Kad ASV Prezidents Bils Klintons bija ieradies uzrunāt Baltijas valstis 1994. gadā, viņš to darīja Rīgā, leģendārā 1989.gada Baltijas ceļa vidū, ko viņš pieminēja savā runā. Kad NATO izlēma, ka ir pienācis laiks noturēt tās galotņu tikšanos Baltijas valstu centrā 2006.gadā, viņi izvēlējās Rīgu kā vietu, kur tā varētu notikt.

Dažkārt šķiet, ka Latvija ir pusceļā uz jebko. Pusceļā starp panākumiem un neveiksmēm, labklājību un nabadzību, pagātni un nākotni. Skatieties uz jebkuru pusi no Rīgas - uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem, un Latvija šķiet visam vidū. Tas nenozīmē, ka mēs kā tauta esam centrēti uz sevi. Vienkārši pasaule arvien ir bijusi mums apkārt.

Ilustrācija: Aigars Bumburs