• ASV
• Austrālija
• Dienvidamerika
• Īrija
• Kanāda
• Krievija
• Lielbritānija
• Vācija
• Zviedrija

ASV

Juris Mežinskis  Amerikas Latviešu apvienības valdes loceklis

Latviešu ieceļotājus Ziemeļamerikā varam iedalīt trīs lielās grupās – senie iebraucēji, Otrā pasaules kara bēgļi un jaunie ieceļotāji.

Pirmie latvieši bija tie, kas jau deviņpadsmitā gadsimta sākumā ieradās pamatā ekonomisku apsvērumu dēļ. Kaut arī neliels skaits, bet viņi izveidoja vairākas draudzes un biedrības, no kurām dažas ir nepārtraukti darbojušās un atvērtas arī šodien – Filadelfijā un Bostonā. Pēc 1905. gada nemieriem ieceļoja arī tie latvieši, kas bēg no cara valdības un vācu muižnieku represijām. šo latviešu pēcteči ir pārtautojušies, bet var satikt cilvēkus, kas atceras, ka kāds viņu rados ir bijis latvietis.

Manā dzīves laikā Amerikas latviešu sabiedriskā dzīve saistās ar Otrā pasaules kara bēgļiem, kas ap 1950. gadu atstāja Vācijas Displaced Persons nometnes un kā trimdinieki iebrauca Amerikā. Mēs kopā ar tēvu un māti iebraucām Ņujorkas ostā 1950. gada maijā ar ASV karavīru transporta kuģi, kas pēc kara veda Austrumu un Centrālās Eiropas bēgļus uz šo krastu. Pieaugušo uztraukums bija liels un laikam pielipa arī man: es, būdams vēl bērns, labi atceros automašīnas braucienu no ostas uz dzelzceļa staciju, kad vecāki skatījās pa logiem uz Ņujorkas ielām un mudināja arī mani skatīties augstu gaisā uz neticamajiem debesskrāpjiem.

Trimdas paaudze bija ļoti nacionāli noskaņota, jo bēga no padomju okupācijas. Kā traģisku apliecinājumu šai bēgšanai var pieminēt divus manus tēvočus, kas neaizbēga un tika nomocīti Sibīrijā. Trimdas paaudze cerēja drīz atgriezties dzimtenē un turējās kopā, viņi dibināja biedrības savās pilsētās un jau 1951. gadā izveidoja arī Amerikas Latviešu apvienību (ALA) kā jumta organizāciju. šodien ALA, kuras biedru rindās ir ap seštūkstoš latviešu, pārstāv un vieno gandrīz simttūkstoš tautiešu visā Amerikā. ALA ir lielākā latviešu organizācija ārpus Latvijas.

Latviešu valodas un kultūras uzturēšanai trimdas latvieši Amerikā, līdzīgi kā citās valstīs, izveidoja sestdienu skolas. šobrīd darbojas 19 pamatskolas, divas ziemas vidusskolas, divas vasaras vidusskolas, sagatavošanas skola un bērnu dārzs Stariņš.

Latviešu kultūras kalngalā kā Latvijā, tā ārzemēs ir dziesmu svētki. Divpadsmitie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV notika Indianapolē 2007. gada jūlijā. Fotogrāfijā parādās aina no šiem svētkiem. Pie pults Imants Ramiņš, kurš diriģē savu šiem svētkiem komponēto kantāti Lielā junda Brāļu kapos (vārdi Kārlis Zvejnieks). Piedalās solisti Laila Saliņa un Pauls Berkolds, kā arī vīru koris ar orķestri. Fotogrāfijā diriģents pagriezies uz zāles pusi, lai koris un tauta kopīgi nodziedātu kantātes pēdējo pantu Dievs svētī Latviju. Starp vispārējiem svētkiem ASV ir notikuši arī austrumu, vidienes un rietumu krasta dziesmu un deju svētki – 15. Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki notiks šovasar no 28.augusta līdz 1.septembrim Venturā, Kalifornijā.

ASV latviešiem šobrīd ir divi lieli uzdevumi. Pirmais – uzturēt trimdas paaudzes celto struktūru, jo lielākā daļa no pirmās trimdas paaudzes ir aizsaulē, un tagad darbs jāturpina tām paaudzēm, kas dzimušas un skolojušās ārpus Latvijas. Otrais uzdevums – sadarboties un uzņemt spēku no jauniebraukušajiem latviešiem, kas ir atstājuši Latviju pēc neatkarības atjaunošanas.

Un šeit vēlos citēt Jāņa Jaunsudrabiņa trimdā rakstītos vārdus, kas mūs uzrunā arī šodien:

Piemini Latviju!
Ar šiem vārdiem sasveicinies,
ar tiem atvadies, tiekoties ar
tautiešiem jebkurā pasaules daļā.
Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā
sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu,
ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis
Latviju, tu zudīsi pats.

Komentāri
Jūsu vārds:
E-pasts:
Tavs komentārs
Ievadi kodu