• Novadi
• Tautas
• Pasaulē
• Gaismas tilti
• Skrien! par Latviju
• Klubu nakts

Kurzeme

Andžils Remess laikraksta Kurzemes Vārds galvenais redaktors

Dziesminieki apdzied Kurzemi, kas dun gudra kā jūra. Kurzemnieku spīts ļāvis izdarīt to, ko citādi viņi diez vai būtu spējuši. Kurzemē reiz bijusi Latvijas galvaspilsēta.

Ir tāds jēdziens kurzemnieciskums, ko tik vienkārši neizskaidrosi un ko arī ļaudis Kurzemē atceras vienīgi tad, kad dzird citus sakām: kaut ko tādu spēj tikai kurzemnieki.

Liriķi jūsmo par kurzemnieku spītu un stingro raksturu, ko vētru un dzintara krastā rūdījuši skarbie jūras vēji. Un dziesminieki apdzied Ventu ziedu laikā, Talsu pakalnus un Kurzemi, kas dun gudra kā jūra.

Bet ne nu vējiem un jūrai te nopelns, un diez vai vispār kāds zinās pateikt, kā radies kurzemnieciskums, kas nenozīmē tikai lepošanos ar savu novadu. Iespējams, tas briedis vēsturiski svarīgos notikumos: kad kurši aizstāvēja šo krastu, bet Kurzemes hercogs Jēkabs devās pāri jūrām iegūt tālas zemes. Kad Kurzeme pirmā pacēla galvu Piektā gada notikumos, kaut arī bikli, un tomēr iededzot sirdīs ideju par Latvijas valsti, un tūlīt pēc jaunās valsts dzimšanas, kad Liepāja pusgadu faktiski bija Latvijas galvaspilsēta. Kad Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks Oskars Kalpaks Ventas krastos kļuva par varonības simbolu un Kurzeme bija pēdējais kaujas lauks gan Latvijas Atbrīvošanas karā, gan Otrajā pasaules karā.

Tieši kurzemnieciskums bijis galvenais spēks, kas ļāvis izdarīt to, ko citādi Kurzemē diez vai būtu spējuši, kas Ventspilij licis kļūt par plašu tranzītbiznesa centru un vienu no sakoptākajām Latvijas pilsētām, Kuldīgai atdzimt senatnīgumā, Baltijas jūras piekrastē garā virknē slieties atpūtai paredzētiem viesu namiem, bet Liepājai uzmirdzēt vērienīgos mūzikas festivālos un gadiem ilgi radīt un pulcināt izcilus sabiedriskos darbiniekus, māksliniekus, mūziķus, aktierus, literātus un sportistus.
 

Komentāri
Jūsu vārds:
E-pasts:
Tavs komentārs
Ievadi kodu