• 1918
• Māksla
• Mūzika
• Teātris
• Kino
• Sports
• Literatūra
• Mode
• Ēdieni

Sports

Andris Rupais sporta žurnālists

Apkopojot visu laiku izcilākos Latvijas sasniegumus sportā, jāspēj izvērtēt jau turpat gadsimtu ilgs laika posms. 1912. gadā stenda šāvējs Haralds Blaus izcīnīja trešo vietu Stokholmas olimpiādē un kļuva par vēsturē pirmo latvieti, kas ieguvis olimpisko spēļu cēlmetālu.

No šīsdienas redzespunkta jau gandrīz 100 gadu vecie notikumi ir kaut kas tāls un netverams, pārklāti ar biezu putekļu kārtu un it kā no citas pasaules, ar citiem kritērijiem, citu modi un šķietami ne tik lielu nozīmīgumu kā mūsu līdzās esošā ikdiena.

šodien, šomēnes, šogad – tā ir gandrīz vienīgā īstā aktualitāte, kas milzu ātrumā mūsu dzīvi dzen uz priekšu, neļaujot atskatīties, atcerēties un saprast, ka ikkatrs no agrāko gadu sasniegumiem kaut kad agrāk bijusi tāda pati tagadne ar visu tās lielo vērtību, to dienu varoņiem un aculieciniekiem. Vai tas notika 1912., 1930., 1970. vai 1990. gadā, viss, kas tika sasniegts, izcīnīts un iegūts, bija iespējams tikai ar sava laika garam atbilstošo mentalitāti.

Manas pirmās spilgtākās Latvijas sporta zelta lappuses saistās ar PSRS laikmeta leģendārajām sporta spēļu komandām – Rīgas VEF, TTT, Dinamo, Radiotehniķi, Daugavu – un citām, kas, cīnoties dažādās līgās un ar ļoti lielu konkurentu pulku, spēja priecēt ar izciliem rezultātiem, spožām uzvarām, aizraujošām spēlēm un neticamu azartu, kas reizēm ļāva gūt virsroku arī pār varenajām Maskavas komandām.

Milzīgs prieks bija par bobslejistu panākumiem 1984. un 1988. gada olimpiskajās spēlēs, kas šim svarīgajam sporta notikumam piešķīra uzreiz citu jēgu, burtiski, patriotismam bija reāls pamats, lai arī sportisti parādēs un sacensībās maršēja ietērpti PSRS komandas formas tērpos.

No atjaunotās neatkarības laika jau mazliet pagātnē paspējuši atkāpties Latvijas Basketbola līgas pirmsākumi, kas bija kā svaiga ūdens malks pēc haotiskajām politiskajām pārmaiņām, kas smagi ietekmēja arī sporta pasauli.

Jebkurā diennakts laikā ikviens spētu kā tagad uzburt acu priekšā tās emocijas, kas valdīja pēc hokejistu uzvaras pār Krieviju 2000. gadā Sanktpēterburgā un 2005. gadā, kad olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Rīgā mēs piedzīvojām paši savu brīnumu uz ledus – neticamā uzvara pār Baltkrieviju bija līdzvērtīga ceļazīmei uz Turīnas olimpiādi. Un, protams, arī basketbolistu satriecošais panākums pār Lietuvu 2001. gada Eiropas meistarsacīkstēs.

Prieku var dot ne tikai medaļa, uzvara vai kāds cits taustāms un statistikā iekalts lielums. Prieku dod apziņa, ka Latvijas sportisti, treneri un komandas jau daudzu gadu garumā regulāri spēj sasniegt augstvērtīgus rezultātus un kalpo kā paraugs tiem, kas savu dzīvi vēlas saistīt ar sportu, grib būt Latvijas patrioti gan sporta tērpos cīņā ar pretiniekiem un sekundēm, gan kā vieni no pasaules labākajiem līdzjutējiem tribīnēs un savu elku tuvumā visā plašajā pasaules sporta arēnā.

Latvijas sporta sasniegumu TOP 30

Basketbols (9)

1935. gadā Latvijas vīriešu basketbola izlase kļūst par pirmo Eiropas čempionvienību. Finālspēlē latvieši ar 24:18 uzvar Spāniju. Par pirmajiem Eiropas čempioniem kļūst Mārtiņš Grundmanis, Eduards Andersons, Rūdolfs Jurciņš, Aleksejs Anufrijevs, Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš, Džems Raudziņš, Andrejs Krisons, Edgars Rūja, Visvaldis Melderis. Komandas vadītāji – Valdemārs Baumanis un Rihards Dekšenieks.

Rīgas TTT basketbola komandas slavas gadi. Laika posmā no 1960. līdz 1987. gadam TTT 18 reizes izcīna Eiropas čempionvienību kausu (tagad FIBA sieviešu Eirolīga), turklāt no 1964. līdz 1975. gadam Eiropas prestižākajā klubu turnīrā ir nepārspētas 12 gadus no vietas. Vienreiz TTT basketbolistes uzvar arī Liliānas Ronketi kausā un pavisam 21 reizi kļūst par PSRS čempionēm.

Izcilās Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas spožā karjera Rīgas TTT un PSRS izlases sastāvā. No 1967. līdz 1987. gadam PSRS izlases rindās Uļa kļūst par divkārtēju olimpisko čempioni (1976. gadā Monreālā, 1980. gadā Maskavā), izcīna trīs pasaules meistarsacīkšu zelta medaļas un desmit reizes triumfē Eiropas meistarsacīkstēs. TTT komandai viņa 12 reizes palīdz uzvarēt Eiropas čempionvienību kausā un 15 reizes – PSRS meistarsacīkstēs. 1993. gadā viņa kļūst par pirmo Eiropas spēlētāju, kas tiek uzņemta basketbola Slavas zālē ASV pilsētā Springfīldā.

Rīgas ASK basketbola komandas slavas gadi. No 1958. līdz 1960. gadam ASK kļūst par pirmo trīs Eiropas čempionvienību kausa turnīru uzvarētājiem (tagad Eirolīga), savukārt 1955., 1956., 1957. un 1958. gadā izcīna PSRS čempionu titulu. Komandas spožākās zvaigznes ir latviešu pirmais basketbola milzis Jānis Krūmiņš, Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks, Oļģerts Hehts, Gunārs Siliņš un Juris Kalniņš.

Rīgas ASK komandas centra spēlētājs Jānis Krūmiņš PSRS izlases sastāvā izcīna trīs sudraba medaļas – 1956. gada Melburnas, 1960. gada Romas un 1964. gada Tokijas vasaras olimpiskajās spēlēs. Krūmiņš ir trīskārtējs Eiropas čempions, trīskārtējs Eiropas čempionvienību kausa ieguvējs Rīgas ASK komandas rindās un četrkārtējs PSRS čempions.

Rīgas ASK komandas saspēles vadītājs Maigonis Valdmanis PSRS izlases sastāvā izcīna trīs sudraba medaļas – 1952. gada Helsinku, 1956. gada Melburnas un 1960. gada Romas vasaras olimpiskajās spēlēs. 1959. gadā Čīlē Valdmanis tiek atzīts par pasaules meistarsacīkšu labāko spēlētāju. Valdmanis ir trīskārtējs Eiropas čempions, trīskārtējs Eiropas čempionvienību kausa ieguvējs Rīgas ASK komandas rindās un četrkārtējs PSRS čempions.

1981. gadā Rīgas VEF basketbola komandas kapteinis Valdis Valters PSRS izlases sastāvā tiek atzīts par Eiropas meistarsacīkšu finālturnīra labāko spēlētāju, bet 1985. gadā tiek iekļauts Eiropas meistarsacīkšu simboliskajā pieciniekā. PSRS izlases rindās Valters kļūst par pasaules čempionu, vienreiz izcīna sudraba medaļu un divreiz kļūst par Eiropas čempionu.

Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības līdere un kapteine Anete Jēkabsone-Žogota atzīta par 2007. gada Eiropas labāko basketbolisti.

Latvijas basketbola valstsvienības tagadējā līdera Andra Biedriņa panākumi Nacionālajā Basketbola asociācijā. 2004. gadā Biedriņš kļūst par pirmo latvieti, kas tiek izvēlēts Nacionālās Basketbola asociācijas jauno spēlētāju draftā (pirmā kārta, 11. numurs). Goldensteitas Warriors komandas sastāvā Biedriņš debitē tā paša gada otrajā pusē, bet jau 2006. gada rudenī izcīna vietu komandas sākumsastāvā. 2007. gada pavasarī Biedriņš kļūst par pirmo latvieti, kurš piedalās Nacionālās Basketbola asociācijas play off spēlēs.

Hokejs (7)

1977. gada 23. februārī Armijas un jūras kara flotes dienā Rīgas Dinamo PSRS hokeja meistarsacīkšu spēlē Maskavā ar 8:6 sensacionāli uzvar titulēto CSKA.

2000. gada pasaules meistarsacīkstēs Sanktpēterburgā Latvijas hokeja valstsvienība sensacionāli ar 3:2 uzvar zvaigznēm pārpilno Krievijas izlasi un iekļūst ceturtdaļfinālā. Komandas galvenais treneris ir Haralds Vasiļjevs.

2005. gada 13. februārī Rīgā Turīnas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra izšķirošajā spēlē Latvijas hokeja valstsvienība Rīgas Sporta pilī ar 5:4 izcīna neticamu uzvaru pār Baltkrieviju. Citādi kā par brīnumu to nenosaukt – spēles izskaņā, kad rezultāts ir bezcerīgs 2:4, Armands Bērziņš, Jānis Sprukts un Aleksandrs Semjonovs divu minūšu 20 sekunžu laikā pamanās gūt trīs vārtus, un Latvija kvalificējas olimpiskajām spēlēm!

1988. gadā Rīgas Dinamo hokeja meistarkomanda pirmo un vienīgo reizi vēsturē izcīna PSRS meistarsacīkšu sudraba medaļas.

Visu laiku labākā Latvijas hokejista Helmuta Baldera slavas gadi. 1980. gadā Leikplesidas ziemas olimpiskajās spēlēs PSRS izlases sastāvā viņš izcīna vicečempiona titulu. 1978., 1979. un 1983. gadā kļūst par pasaules čempionu, savukārt 1977. gadā tiek atzīts par pasaules meistarsacīkšu labāko uzbrucēju. Maskavas CSKA sastāvā 1978., 1979. un 1980. gadā izcīna trīs PSRS čempiontitulus. 1977. un 1983. gadā PSRS meistarsacīkšu rezultatīvākais hokejists. 1998. gadā uzņemts Starptautiskās Hokeja federācijas Slavas zālē. Balderis ir pirmais Latvijas hokejists, kas spēlējis Nacionālajā hokeja līgā (NHL) (1989./1990. gada sezonā Minesotas Stars komandā).

Latviešu aizsargs Sandis Ozoliņš 1996. gadā kļūst par pirmo un pagaidām vienīgo latvieti, kas izcīnījis pasaules hokeja vērtīgāko trofeju – Stenlija kausu. Ozoliņš septiņas reizes ir piedalījies NHL Zvaigžņu spēlē. 1996./1997. gadā Ozo ir viens no trim aizsargiem, kas izvirzīts sezonas labākā aizsarga jeb Norisa balvai.

Artūrs Irbe – Latvijas hokeja mūris, patriots un paraugs sportā. Visu laiku izcilākais latviešu vārtsargs Latvijas valstsvienībai ir palīdzējis izcīnīt spožas uzvaras pār Krieviju, ASV un citām komandām. 1988. gadā Irbe palīdzē Rīgas Dinamo vienībai izcīnīt PSRS meistarsacīkšu sudraba medaļas. 1989. un 1990. gadā PSRS izlases sastāvā viņš kļūst par pasaules čempionu, turklāt 1990. gadā atzīts par turnīra labāko vārtsargu. No 1991. līdz 2004. gadam Irbe aizvada sekmīgu karjeru NHL. 1994. un 1999. gadā viņš piedalās NHL Visu zvaigžņu spēlē, bet 2002. gadā līdz Stenlija kausa finālam aizveda NHL klubu Karolīnas Hurricanes.

Futbols (1)

Latvijas vīriešu valstsvienība pirmoreiz vēsturē kvalificējas Eiropas meistarsacīkšu finālturnīram, kas 2004. gadā notiek Portugālē. Kvalifikācijas spēlē mūsu futbolisti uzvar Turciju, bet finālturnīrā sensacionāli nospēlē neizšķirti 0:0 ar titulēto Vāciju.

Volejbols (2)

Rīgas Radiotehniķa volejbola komandas slavas gadi. Laika posmā no 1960. līdz 1987. gadam leģendārā komanda pavisam 13 reizes kāpj uz PSRS meistarsacīkšu augstākās līgas goda pjedestāla. 1984. gadā – čempiontituls. Deviņas reizes Radiotehniķis izcīna vicečempionu titulu un trīsreiz iegūst bronzas godalgas. Laika posmā no 1974. līdz 1976. gadam RRR klubs trīsreiz pēc kārtas izcīna Eiropas kausu ieguvēju kausu.

Latvijas volejbolists Ivans Bugajenkovs PSRS izlases sastāvā kļūst par divkārtēju olimpisko čempionu – 1964. gada Tokijas un 1968. gada Mehiko vasaras olimpiskajās spēlēs. Bugajenkovs ir pasaules un Eiropas čempions, kā arī Pasaules kausa ieguvējs.

Vieglatlētika (4)

1932. gada Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs 50 kilometru distancē sudraba medaļu izcīna leģendārais latviešu soļotājs Jānis Dāliņš. Tā ir neatkarīgās Latvijas pirmā olimpiskā medaļa. Citi Dāliņa sasniegumi – Eiropas čempions un seškārtējs pasaules rekordists.

Izcilā latviešu šķēpmetēja Jāņa Lūša slavas gadi. PSRS izlases sastāvā 1968. gadā viņš kļūst par čempionu Mehiko vasaras olimpiskajās spēlēs, 1972. gadā izcīna sudraba medaļu Minhenes olimpiādē, bet 1964. gadā Tokijā kļūst par bronzas laureātu. Lūsis ir četrkārtējs Eiropas čempions, divkārtējs pasaules rekordists un vienīgais latvietis, kurš izcīnījis pilnu olimpisko medaļu komplektu. 1987. gadā Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija Lūsi atzinusi par visu laiku izcilāko pasaules šķēpmetēju.

1956. gadā Melburnā par olimpisko čempioni šķēpmešanā kļūst Inese Jaunzeme. Tā ir vēsturē pirmā olimpiskā zelta medaļa, ko izcīna latviešu sportiste.

Jeļenas Prokopčukas lieliskā maratonu sērija. 2005. un 2006. gadā izcilā Latvijas garo distanču skrējēja divreiz pēc kārtas uzvar Ņujorkas maratonā un 2007. gadā pasaules prestižākajā maratonā izcīna trešo vietu. 2005. gadā Prokopčuka triumfē Osakas maratonā, 2007. gadā izcīna otro vietu Bostonas maratonā, bet 2003. gadā finišē trešā Čikāgas maratonā.

Riteņbraukšana (1)

2000. gadā Francijā par pasaules čempionu grupas braucienā kļūst riteņbraucējs Romāns Vainšteins.

Bobslejs (1)

1988. gadā latviešu bobslejists Jānis Ķipurs PSRS izlases sastāvā kopā ar krievu Vladimiru Kozlovu kļūst par Kalgari ziemas olimpisko spēļu čempionu divnieku sacensībās. Četriniekos Ķipurs kopā ar Gunti Osi, Juri Toni un Kozlovu šajā pašā olimpiādē izcīna bronzas medaļas.

Kamaniņu sports (2)

1980. gadā par Leikplesidas ziemas olimpisko spēļu čempioni PSRS izlases sastāvā kļūst kamaniņbraucēja Vera Zozuļa. Tā ir vēsturē pirmā Latvijas sportistu izcīnītā zelta medaļa ziemas olimpiskajās spēlēs. 1978. gadā Zozuļa triumfē pasaules čempionātā, bet 1976. gadā viņa tiek atzīta par Eiropas labāko kamaniņbraucēju. 2007. gadā Zozuļa, kas šobrīd ir viena no Latvijas valstsvienības trenerēm, tiek uzņemta kamaniņu sporta Slavas zālē.

2006. gada Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs bronzas medaļu izcīna kamaniņbraucējs Mārtiņš Rubenis. Tā ir vēsturē pirmā un pagaidām vienīgā neatkarīgās Latvijas medaļa ziemas olimpiskajās spēlēs.

Vingrošana (1)

2000. gadā Sidnejā par olimpisko čempionu vingrošanā kļūst Igors Vihrovs. Viņš triumfē brīvajās kustībās, un tā ir vēsturē pirmā olimpiskā zelta medaļa, ko izcīna neatkarīgas Latvijas sportists.

Airēšana (1)

1988. gadā par Seulas vasaras olimpisko spēļu čempionu PSRS izlases sastāvā kļūst kanoe airētājs Ivans Klementjevs. 1992. gada Barselonas un 1996. gada Atlantas olimpiskajās spēlēs jau kā neatkarīgas Latvijas pārstāvis viņš savam panākumu klāstam pievieno arī divas sudraba medaļas. Klementjevs ir septiņkārtējs pasaules čempions savā 1000 metru kanoe pamatdisciplīnā.

Svarcelšana (1)

2004. gadā par Atēnu vasaras olimpisko spēļu vicečempionu kļūst svarcēlājs Viktors ščerbatihs 2007. gadā Polijā viņš pirmoreiz karjerā izcīna Pasaules čempiontitulu. ščerbatiha kontā jau ir piecas Eiropas čempiona zelta medaļas. Viņš ir pirmais Latvijas Saeimas deputāts – pasaules čempions.

Komentāri
Jūsu vārds:
E-pasts:
Tavs komentārs
Ievadi kodu