Zemgale
 | Gunta Micāne
skolotāja, dzejniece un rakstniece |
Zemgale – tā ir labības klēts un piecu Latvijas prezidentu dzimtene. Lēnas un mierīgas ir Zemgales upju straumes, nosvērts, mierīgs, atturīgs un lepns ir zemgalieša raksturs.
Zemgale ir manas dzimtas liktenis un mājvieta piecās paaudzēs. Tās galvaspilsētā Jelgavā mūsu skolas un darbs, kopīgi pārdzīvojumi kara dienās un prieks, atkal paceļot sarkanbaltsarkano karogu pie vectēva Jāņa Kārkliņa pirms simts gadiem celtās mājas. Apgalvot, ka mēs mīlam Zemgali, ir maz. Lai kur mēs būtu pasaulē aizgājuši mācīties – Rīgā, Tallinā vai Bostonā – mēs vienmēr esam atgriezušies.
Katrā novadā vēji ir citi un mākoņi savādāki. Zemgales plašajos laukos tiem ir kur ieskrieties, bet mākoņi nes rožu smaržu no mazajiem puķu dārziem un Rundāles pils rozēm. Tās zied mūsu tautastērpa brunčos un rotā Rastrelli pili Jelgavā. Skaisti un dzejiski vietvārdi ir Zemgalē – aiz katra savs varonības un nepadošanās stāsts. Lai vēstures griežos izturētu, man ir savi spēka avoti – Bauskas un Dobeles pilsdrupu atdzimšanas optimisms, Saules mājas Tērvetē ar Nameja un seno zemgaļu slavu, par kuru stāsta vissenākās un visaugstākās priedes Latvijā, Tīreļpurvs, kur 5. Zemgales strēlnieku pulka vidū cīņās bija arī mani mātes brāļi, Karaļa avoti Auces pusē, kur padzerties un acis skaidrībai izmazgāt... Mūsu pašapziņas un lepnuma pamatā ir arī neapstrīdamā patiesība, ka visi pieci pirmie brīvās Latvijas prezidenti dzimuši un izauguši Zemgalē.
Esmu skolotāja. Manu skolnieku un darbabiedru nacionālais sastāvs simboliski stāsta par tautībām Zemgalē. Viņu vidū ir latvieši, poļi, lietuvieši, krievi, baltkrievi un ukraiņi, visiem viņiem esmu mācījusi latviešu valodu. Kā rakstniece un zemgaliete esmu saņēmusi mantojumā Aspazijas nemieru, Viļa Plūdoņa liriskumu, Edvarta Virzas latvju sētas izjūtu un Annas Brigaderes patiesību par Dievu, Dabu un Darbu. Kā man bija nerakstīt lugas par lauku dzīvi šodien, ja esmu izaugusi Ādolfa Alunāna pilsētā, kas ir Latvijas teātra šūpulis? Kā maniem mazdēliem nesapņot par jūru un kuģiem, ja kaut kur mūsu būtības dziļumos dzīvo hercoga Jēkaba lielie darbi? Esmu lepna, ka varu kalpot Zemgalei un ierakstīt kādu lappusi tās vēsturē.
VIDEO
FOTO
BLOGI