Idejas rodas un tad tām vajag piepildījumu... Man, kinorežisorei, radās ideja par filmu, kura parādītu, kā veidojās un attīstījās notikumi Latvijā pirms 90 gadiem, drēgnajā novembra mēnesī, kad pasludināja Latvijas neatkarību. Esmu izpētījusi daudzas muzejos atrodamas liecības par to laiku, izšķirstījusi dokumentu kaudzes, runājusies ar dažādiem cilvēkiem... Esmu uzzinājusi dažus sensacionālus, pat nezināmus faktus..., kas „iedeva atslēgu” filmas uzbūvei. Savā dienasgrāmatā vēlos parādīt, kā top šī īsmetrāžas spēlfilma un kādas domas manī rodas filmēšanas gaitā. Pirmais ieraksts tapis filmēšanas pirmajā dienā – šā gada 30. martā.

Ir svētdiena. Pulkstenis 6.30. Skatos logā – apmācies. Paldies, debesu tēvam! Visas pēdējās nedēļas sekojām laika prognozei internetā, jo gatavojāmies filmēt nozīmīgu epizodi Vecrīgā – lietainu un apmākušos rudens dienu 1918. gada 18. novembrī. Pētot arhīvu materiālus noskaidrojām, ka tieši šāds laiks bijis Latvijas proklamēšanas dienā.

Plkst. 9:30. Operators Valdis Eglītis ar asistentu jau atbraukuši un gatavojas pirmajam filmēšanas kadram aiz Prezidenta pils. Aktieri ir klāt, rekvizīti arī, gaidām zirgu un ratus. Pirmās problēmas – zirgs ir, bet nevar iejūgt ratos! Ratiem trūkstot kaut kādas detaļas... nevar piestiprināt ilksis... ratu īpašnieks aizbraucis uz būvmateriālu veikalu, varbūt varēs nopirkt.

Plkst. 10:30. Piebraucam pie Prezidenta pils. Visa filmēšanas grupa stāv pie mašīnas, ar kuru atvests zirgs – rati blakus, ilksis zemē. Bažīgi paskatos debesīs: virs Daugavas tāls, gaišs plankums. Ja ilgi kavēsimies, saule būs klāt! Operators pukojas un saka, ka gaisma tūlīt mainīsies un, tad varēsim braukt mājā. Zvana ratu īpašnieks un stāsta, ka vajadzīgo detaļu ir nopircis un drīz būs klāt.

Beidzot! Varam filmēt! Dodu komandu – visi savās vietās! Slēdzam ielu, lai kadrā neienāk mūsdienu transports un cilvēki, tad... Stop! Kur mūsu aktieris Jānis Paukštello? Kāds klusi saka, ka viņš aizgājis uz veikalu nopirkt zirgam maizi...

Jānis atskrien mazliet aizelsies ar maizes kukuli rokā. Operators man pasaka, lai turpmāk aktieri pie sevis piestiprinu ar roku dzelžiem.

Plkst. 12:30. Mākslinieks Neils Matīss ar saviem palīgiem gatavo filmēšanas vietu. Pats aizkrāso vandāļu aprakstītās māju sienas, kas būs kadrā. Ceļ ārā no sava mākslinieka busiņa dažnedažādus rekvizītus. šoreiz ir jānomaskē sniega čupas. Puiši ar lāpstām izkliedē sniegu un apkaisa ar kūdru. Ieradušies arī masu skatu dalībnieki.

Plkst. 13:30. Atkal ķibele. Uz šauras Vecrīgas ieliņas, kur jāfilmē mūsu aktieris ar zirgu, stāv džips. Apstaigājam tuvējās mājas. Atrodam īpašnieku, bet diemžēl, viņš izbraucis ārpus Rīgas. Nu ko, operators atrod rakursu, kā izgrozīties, lai auto neredzētu. Pirms katra kadra Neils ņem plastmasas mucu ar ūdeni un apsmidzina aktierus un bruģi, mums taču ir lietaina, drēgna novembra diena ... uzsmidzinām lietutiņu arī zirgam – Princim tas ļoti nepatīk! Kolīdz zirgs ierauga Neilu ar oranžo ūdens kannu, tā raujas prom! Līdz pat filmēšanas beigām zirgs vērīgi uzmanīja briesmīgo ūdens kannu...

Plkst. 15:30 gatavojam filmēšanai šīsdienas pēdējo kadru. Laika prognozētāji šoreiz ir precīzi! Saule ir klāt! Pie Arsenāla ielas namiem, kur tagad filmēsim, smuki spīd saulīte. Īsta vasara! Mans kolēģis režisors un operators Romualds Pipars, kas visu laiku aktīvi fotografēja filmēšanu, tagad saka, ka aizskriešot sarunāt mākoņus. Pēc desmit minūtēm Romualds zvana – gatavojieties – drīz uz dažām minūtēm būs mazs mākonītis. Bet mēs vēl neesam gatavi. Tiešām saule uz brīdi pazūd. Kad beidzot esam sagatavojušies – saule atkal spīd pavisam spoži. Gaidām. Romualds zvana – apmēram pēc piecām minūtēm būs liels mākonis, esiet gatavi. Esam. Bet nekā... mākonis aiziet garām. Atkal zvans – tagad būs īstais, filmējiet! Paldies, Romuald! Uzfilmējām. Paldies viesiem atsaucīgajiem cilvēkiem par šo dienu!

Foto: kadrs no filmas, V.Eglītis