„Latvija ir tāda, kāda nav neviena cita zeme... Tie ir Latvijas ūdeņi un mākoņi... Tie ir Latvijas koki, pļavas un puķes... Tās ir Latvijas dzērves un cielaviņas... Tas ir Latvijas lietus un migla... Tie ir Latvijas cilvēki... un... un...”

šie ir vārdi no filmas Vienīgā fotogrāfija scenārija nobeiguma epizodes. Varbūt nedaudz sentimentāli un emocionāli, bet patiesi un izjusti. Tādu – godīgu un emocionālu vēlamies izveidot arī savu filmu, piedāvājot skatītājiem ieraudzīt un izprast to, kā piepildījās tautas pašnoteikšanās ideja, kā tapa Latvija. Diemžēl šobrīd starp mums vairs nav neviena Latvijas proklamēšanas brīža aculiecinieka... Tas nozīmē, ka dažus vēsturiskus notikumus nākas restaurēt tikai pēc nostāstiem, jo ne jau viss atrodams arhīvu materiālos un muzejos.

Bet starpposmā starp manu pirmo un tagad otro blogu filma Vienīgā fotogrāfija top – notiek filmēšana. Reizēm tas prasa krietni lielu izveicību, jo drēgno rudeni filmēt Latvijas vasarā nav nemaz tik vienkārši.

25. maija rītā filmējām svarīgu epizodi Vecrīgā pie Izglītības un zinātnes ministrijas – Viļa Rīdzenieka fotosalonu Klio. Mākslinieks Mārtiņš Kalseris ar palīgiem jau pusastoņos no rīta ministrijas durvis un vairākus logus bija noformējis par fotosalonu. Vecrīgas rīta klusumā varējām labi gatavoties un izvietot filmēšanas tehniku. Pirms desmitiem tika atvests zirgs un rati – jau mums pazīstamais un iefilmētais zirgs Princis. Mākslinieks ar lejkannu aplaistīja filmēšanas vietu, cenšoties uzburt slapju un lietainu laiku. Aktieri un masu skatu dalībnieki visu bija izmēģinājuši un varējām filmēt. Visu iztraucēja tik ierastie Vecrīgas apmeklētāji – tūristi. Jautri čalodami, viņi bariņos devās uz Kara muzeju. Vācu tūristi, ieraudzījuši mūsu filmējamos skatlogus ar uzrakstiem savā dzimtajā valodā, aizrautīgi fotografēja un apsprieda notiekošo.

Tiklīdz vieni tūristi aizgāja, klāt bija citi – skaņu rakstīt nevarējām, jo troksnis bija liels.

Lai uzfilmētu vakara epizodes ar vācu armijas kareivjiem, lūdzām atļauju Latvijas Nacionālajai Aizsardzības akadēmijai iesaistīt filmēšanā desmit kadetus. Ir svarīgi, lai uz ekrāna, rādot militārus cilvēkus, viņiem būtu ne tikai armijas forma, bet arī militāra stāja un uzvedība. Uz filmēšanu atbrauca desmit stalti pirmā kursa kadeti. Viņi katru uzdevumu saprata precīzi, kā arī izrādījās labi militārie konsultanti. Un pats galvenais – izrādījās, ka puiši ir arī lieliski aktieri.

Pēdējo ieplānoto epizodi sākām filmēt desmitos vakarā. Rīgas Jaunā teātra aktieris Varis Piņķis uz filmēšanu atskrēja tieši pēc izrādes. Aktieris nospēlējis vakara izrādi, noguris, bet kadrā darbojās nevainojami, ne vēsts no noguruma. Filmēšanu beidzām īsi pirms pusnakts. Darba dienas garums bija sešpadsmit stundas. Paldies kolēģiem, aktieriem, masu skatu dalībniekiem, kadetiem – visi strādāja ar aizrautību un vēlmi izveidot labu Vienīgo fotogrāfiju.

Publicitātes foto