Gadsimtu garumā Rīgā skanējušas dažādu tautu valodas, bet no baznīcu torņiem pulksteņi un zvani zvanījuši dažādu konfesiju dievlūdzējiem. Doms, Pētera un Jēkaba baznīca, citu dievnamu smailes izsenis grezno Daugavmalas panorāmu. Un atstatu no tiem Esplanādes laukumā stāv tikai 19. gadsimta nogalē uzceltā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. Trīskārt izglābtā Rīgas katedrāle - tā to sauc paši draudzes locekļi. Kāpēc?

Pirmoreiz dievnams bija nopietni cietis Pirmā pasaules kara laikā. 1915. gadā visi zvani, izņemot vienu, bija aizvesti uz Ņižņijnovgorodu, bet 1918. gadā Rīgas pašvaldība katedrāli slēdza pavisam. Katedrāles atjaunotne bija sākusies līdz ar brīdi, kad Rīgā ieradās arhibīskaps Jānis Pommers un dievnams nonāca viņa pārziņā. Kopš 1922. gada Ziemassvētkiem katedrālē atsākās ikdienas dievkalpojumi, bet 1930. gada vidū dievnams jau bija pilnīgi savests kārtībā.

Jaunu triecienu deva Otrais pasaules karš. Atkal izpostīšana un katedrāles atdzimšana no jauna. Pēc kara dievnamā turpinājās ierasta garīgā dzīve. Taču tas, ko nespēja iznīcināt divi pasaules kari un revolūcija, tika nopostīts pēc PSRS kultūras ministres Jekaterinas Furcevas personīgā rīkojuma: 1963. gada 5. oktobrī katedrāle tika slēgta. šoreiz novāca visu - gan krustus, gan zvanus, gan ikonas. Bija paredzēts uzspridzināt pašu celtni, tomēr pēdējā brīdī padomju funkcionāri nolēma izmantot kupolu planetārija iekārtošanai, bet visu katedrāli kopumā pārdēvēt par Zinību namu. Dievnama altāra daļā ierīkoja kafejnīcu...

Jau Atmodas laikā, 1988. gadā Rīgu apmeklēja uzņēmējs no Rietumvācijas Valdemārs Feldmanis. Latvietis pēc izcelsmes, pareizticīgais pēc baznīcas piederības, Feldmanis bija kristīts tieši Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē. Ieraudzījis, cik nožēlojamā stāvoklī atrodas dievnams, bijušais rīdzinieks piedāvāja par saviem līdzekļiem atjaunot no kupoliem nozāģētus krustus. 1990.gada 22. aprīlī (vēstures paradokss - tieši Ļeņina dzimšanas dienā, kad visā Padomju Savienībā tika rīkota tā sauktā ļeņiniskā sestdienas talka) Rīgā no Rietumvācijas ieradās 10 jauni apzeltīti krusti un alpīnisti tos uzstādīja uz katedrāles kupoliem. Zīmīgi arī tas, ka Latvijā Feldmanis tika apbalvots ar Lāčplēša un Triju Zvaigžņu ordeni, bet 1990. gadā atdzimstošajā Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē viņam pasniedza Krievu pareizticīgās baznīcas apbalvojumu - Svētā Maskavas kņaza Daniila ordeni. V. Feldmanis nomira 2000.gada 6.oktobrī un tika apstāvēts turpat, kur kristīts - Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgā.

Citi bijušie rīdzinieki, šodien redzamie Krievijas uzņēmēji, tēvs un dēls Vladimirs un Igors Mališkovi 2000.gadā dāvināja katedrālei jaunu četru rindu ikonu ar 33 svētgleznām, bet 2002. gada Lieldienās ziedoja jaunus zvanus, kas izlieti Maskavas rūpnīcā ZIL. Tā, pateicoties daudzu dažadām tautībām piederošu cilvēku - gan bagātu uzņēmēju, gan pavisam pieticīgu draudzes locekļu pūlēm, Katedrāle ir atzimusi trešoreiz.

Ar Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli man saistās bērnības atmiņas, kad 50.-to gadu beigās, pretēji varas aizliegumiem, tūkstoši ticīgo uz ielas sagaidīja Lieldienu Krusta gājienu, un mēs ar no Vorkutas atgriezušos tēvu arī stāvējām pūlī ar aizdegtām svecēm rokās... 2006.gada maijā svinīgajā dievkalpojumā Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs pasniedza man Maskavas un visas Krievijas Patriarha Aleksija II Pateicības rakstu Svētībā par darbu, kas ieguldīts avārijas likvidācijā Černobiļas atomelektrostacijā. Bet 62 gadus pirms šī notikuma tajā pašā vietā Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles altāra priekšā salaulājās mani nākamie vecāki.

Ilustrācija: Aigars Bumburs