Latvijas valsts 90. jubilejas svētku svinības ir noslēgušās - tās ir parādījušas, ka mēs mākam svinēt, turklāt dažādi un ar prieku. Svētki ir izdevušies tādēļ, ka visi kopā esam vēlējušies svinēt - ar cilvēku aktīvu līdzdarbošanos dzimšanas dienas lepnums un prieks ir ticis visiem tiem, kas vēlējās to saņemt, visiem tiem, kam sirdī ir Latvija. Svētki simboliski aizsākās maija sākumā, svinot Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu un noslēdzās brīdī, kad sākās citu svētku - Ziemassvētku gaidīšanas laiks. vairāk...

Latvijas valsts nav izveidojusies vienā gadā - par to liecina arī 2009. gadā gaidāmās apaļās jubilejas. 90 gadus svinēs Latvijas armija, Valsts robežsardze, Nacionālā bibliotēka, Nacionālā opera, Nacionālais teātris, Latvijas Universitāte, Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un ziņu aģentūra Leta. 150. jubileja apritēs pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem. Būs pagājuši 20 gadi kopš Baltijas ceļa. Nākamgad būs 5 gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. vairāk...

Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga 1.decembrī saņems interesantu dzimšanas dienas dāvanu - kino Rīga notiks studijā Rija veidotās dokumentālās filmas Trejādas saules pirmizrāde. Filmas autori portretē savu varoni ne tikai kā oficiālu personu, kuras loma Latvijas vēsturē un tās starptautiskās reputācijas veidošanā ir nenovērtējama, bet arī kā izcilu kultūras un gara spēka cilvēku.  vairāk...

Simboliski Latvijas jubilejas gads noslēgsies svētdien, 30. novembrī Alūksnē, kur Latvijas 90. gadadienas svētku koordinatori kopā ar savām ģimenēm un daudzu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem iedegs pirmo Adventes svecīti un atklās 21. gadsimta kolonnu - veltījumu Alūksnei par interesantāko ideju akcijā Gaismas tilti, kad cilvēki 22. augusta vakarā pacēla gaismu uz tiltiem sev un savai Latvijai.   vairāk...

Par godu Latvijas neatkarības 90.gadadienai un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas 20 gadu jubilejai, svētdien Rīgā sāksies sestais mazākumtautību mākslas festivāls Vienoti dažādībā 2008. Kā saka pasākuma rīkotāji, tā ir „integrācija bez spiediena" - saglabājot savu senču kultūras mantojumu, tiek izprasta Latvijas vēsture un kultūra. vairāk...

Krekli, priekšauti, aubes un senas fotogrāfijas - liecības un ilustrācijas par lībiešu dzīvi vēl līdz 4.decembrim ir apskatāmas Ventspils muzeja filiālē Amatu māja. Izstāde izveidota par godu Latvijas 90. dzimšanas dienai un tapusi ne tikai no senajām liecībām, bet projekta laikā vietējās rokdarbnieces darinājušas lībiešu tautas tērpus un projekta dalībnieki iepazinušies ar līvu kultūru.  vairāk...

Pie šī flīģeļa latviešu komponists Baumaņu Kārlis sacerējis tautas lūgšanu Dievs, svētī Latviju!, kas vēlāk pārtapa par Latvijas himnu. Un tagad šo klavieru skaņa ir iemūžināta diskā Baumaņu Kārļa laiks, ko izdevis Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs. Diska atvēršanas svētki paredzēti 28.novembrī, tajā skan Baumaņu Kārļa solo un kora dziesmas, kā arī viņa laikabiedru skaņdarbi. Disks ir dāvana Latvijai 90. dzimšanas dienā.  vairāk...

Latvijas 90. gadadienas svētku koordinatori aicina ikvienu vēl reizi būt kopā uz Latvijas jubilejas gaismas ceļa un vienlaicīgi iededzināt pirmo svecīti Adventes vainagā šo svētdien, 30. novembrī, pulksten četros pēcpusdienā. Jubilejas svētku koordinatori pirmo Adventes svecīti iedegs kopā ar savām ģimenēm, akcijas Gaismas tilti vēstnesi Noru Ikstenu un Latvijas pašvaldību pārstāvjiem Alūksnē.  vairāk...

Katra mazā dzīvība Latvijai ir burvīga dāvana, un lai to vēlreiz uzsvērtu, Latvijas 90- gades svētku koordinācijas biroja darbinieki devās personīgi pie katra 2008. gada 18. novembrī dzimušā bērniņa. Jaundzimušajiem tika pasniegta dāvanu kaste ar svētku simboliem rotātu baltu pledu, krūzīti un nozīmīti. Kā atzīst dāvanu devēji - lai kur viņi dotos, pie jaundzimušajiem valdījusi patīkama un sirsnīga svētku sajūta. vairāk...

Gaujas krastā virs viena no Latvijas skaistākajiem iežiem - baltā smilšakmens Sietiņieža atklāts atjaunotais piemiņas akmens ar uzrakstu: Skaties uz skaisto Latviju un priecājies par to! Akmens, kas ir veltījums Latvijas skaistumam, pirmo reizi šeit uzlikts 1927. gadā, laika gaitā tapis grūti pieejams, tagad atjaunots un atklāts par godu Latvijas 90. dzimšanas dienai. Par to liecina arī uzraksts uz akmens pamatnes - ka tas atjaunots 2008. gada 18. novembrī. vairāk...

Viņš ir autors Latvijas valsts karoga standartam un radījis pirmo Latvijas pastmarku. Atceroties lietišķās mākslas meistaru, grafiķi Ansi Cīruli viņa 125. dzimšanas dienā un atzīmējot Latvijas 90. jubileju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā ir apskatāma mākslinieka piemiņas izstāde Saules pagalmos. Latvijas grāmatnīcās ir nopērkama arī apgāda Neputns nupat izdotā mākslas vēstures grāmata Ansis Cīrulis. Saules pagalmos, kas vēstī par daudzpusīgā latviešu mākslinieka daiļradi.  vairāk...

Maz zināmi kultūras notikumi, kuros valsts un Latvijas simbolu tēma risināta mākslas valodā - tas ir viens no vadmotīviem pasākumiem, ko rīko Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs ciklā Latvijai 90. Dzejnieka, rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Akuratera dzīvē Latvijas valsts pasludināšana, kuras līdzdalībnieks 1918. gada 18. novembrī viņš bija, bija viens no visnozīmīgākajiem dzīves notikumiem. Pasākums Laiku viesulī būs veltīts latviešu otrajai aktierfilmai, kuras scenārija autors bija Jānis Akuraters.  vairāk...

Ar dziesmu un kailām rokām stāvot pretī padomju armijas tankiem Latvijas cilvēki atguva savas valsts neatkarību. Tas bija atmodas laikā, kad Padomju savienība jau bija sākusi grūt. Bet vēl agrāk - jau pēc Otrā Pasaules kara, kad Latviju otrreiz pārņēma padomju vara, zaudētajā valstī ir bijuši cilvēki, kas okupācijas režīmam pretojušies nevardarbīgi. Par nevardarbīgās pretošanās kustību nozīmi Latvijas neatkarības atgūšanā stāsti tikko izdotā grāmata Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš (1945-1991).  vairāk...

Reiz dzīvoja piecas maztautas - kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi un latgaļi. Tagad šīs maztautas mēs pazīstam pēc viena vārda - „latvieši". No kuries mēs nākam un kā esam izveidojušies par tautu - ne katrs Latvijas iedzīvotājs to zina, tāpēc Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laidis klajā mācību palīgmateriālu vidusskolām Latviešu saknes. šis izdevums ir avīzes formā, un vēstījums par piecām baltu maztautām, kas pārtapa par latviešu tautu, balstīts uz jaunākajām vēsturiskajām pētniecības atziņām. Tas ir unikāls kopdarbs, ko veikuši Latvijas zinātnieki un muzeja darbinieki sadarbībā ar Latvijas skolotājiem. vairāk...

Kultūras projekts - arī tā var dēvēt Latvijas valsts tapšanas procesu, kurā viens no galvenajiem dzinējspēkiem bija nacionālās kultūras saglabāšana un veidošana un par kura aculieciniekiem kļuva Latvijas mākslinieki. Viņi savos darbos vizualizēja valsts izveidošanos, tā kļūdami par sarežģītā laikmeta aculieciniekiem, dokumentētājiem, iemūžinātājiem, bet vienlaikus arī par aktīviem vēstures veidotājiem. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma izstāde No de facto līdz de iure. vairāk...

Turpinot Latvijas Armijas tradīcijas, kā arī svinot Nacionālo Bruņoto Spēku un Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas 89.gadadienu, 21. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Nacionālo Bruņoto Spēku Virsnieku balle. šie ir virsnieku gaidītākie svētki, un tie simboliski ievadīs arī nākamgad gaidāmās Latvijas armijas 90 gadu svinības. Balles viesus uzrunās bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks - Valsts prezidents, Aizsardzības ministrs un NBS komandieris. Ievērojot tradīcijas, pati balle sāksies ar polonēzi. vairāk...

Dienā, kad valsts svinēja savu 90. dzimšanas dienu, dienas gaismu Latvijā pirmo reizi ieraudzīja 47 jaundzimušie. šie mazie bērni ir ļoti skaista un burvīga dāvana ne tikai saviem vecākiem, bet visai Latvijai tās apaļajā jubilejā. Tādēļ, lai mazuļu īpašā dzimšanas diena paliktu atmiņā ne tikai vecākiem, bet arī pašiem jaundzimušajiem, Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas svētku koordinācijas birojs 20. novembrī nogādās viņiem īpašu dāvanu. vairāk...

Līdzīgi kā Latvijas valsts, arī Latvijas Sarkanais Krusts šonedēļ svin savu 90 dzimšanas dienu, jo tas dibināts 1918. gada 20 novembrī - neatkarīgās Latvijas trešajā pastāvēšanas dienā. Laika gaitā Sarkana Krusta uzdevumi nedaudz mainījušies, taču galvenais mērķis joprojām ir viens - darboties kā valsts palīgam, uzlabojot mazaizsargāto cilvēku dzīves apstākļus. vairāk...

Valsts prezidents Valdis Zatlers sirsnīgi pateicas visiem Latvijas valsts 90. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem, organizatoriem un atbalstītājiem Rīgā, Latvijas novados un ārvalstīs, kas aktīvi veidoja valsts svētku programmu un tajā piedalījās. Valsts prezidents izsaka pateicību arī visiem tiem, kas sūtījuši apsveikumus un laba vēlējumus valsts dzimšanas dienā. vairāk...

Ar ugunspuķēm un gaismas rotaļām Rīgas debesīs noslēdzās Latvijas 90. dzimšanas dienas svinības. Tomēr vēl ilgi pēc krāsainā izskaņu akorda galvaspilsētas ielas bija cilvēku pilnas - viņi acis priecēja ar gaismas spēlēm uz Vecrīgas namiem un parkos, viņi sēdēja krodziņos vai vienkārši stāvēja rindās, lai nopirktu glāzi karstvīna. Latvijas dzimšanas diena atnāca ledaina, pašā izskaņā atnesot pat sniegputeni. vairāk...

Latvijas valsti proklamēja Otrajā Rīgas pilsētas teātrī, mūsdienās šo vietu pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri. Par godu valsts 90. dzimšanas dienai teātris tiek īpaši izgaismots gaismas festivāla Staro Rīga ietvaros, kā arī 18.novembra vakarā tas rīko atvērto durvju dienu, lai ikviens bez maksas varētu aplūkot vēsturiskās telpas, kur 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. vairāk...

Latvijas dzimšanas dienas svinēšana simboliski sākās Ziedu Latviju Neatkarības dienā - 4.maijā, turpinājās košajos Dziesmu un deju svētkos jūlijā, Gaismas tiltos augustā, Lielajā talkā septembrī, Skrien! par Latviju un Gatves dejā oktobrī, novadu parādēs un svētkos novembrī. Svētki izstaigājuši krustu un šķērsu visu Latviju, nu tie simboliski satiekas Rīgā. Valsts prezidenta svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa solās būt īpaši saviļņojoša - viņam piebiedrosies arī Igaunijas un Lietuvas prezidenti. vairāk...

Tirdzniecības centrs Origo un Latvijas dzelzceļa galvenā ēka - Rīgas stacija valsts svētkiem par godu izrotāta ar Lielvārdes jostas motīviem. Latvijas dzimšanas dienā 18. novembrī laukumā plānoti svētku pasākumi, tāpat plānota arī slidotavas atvēršana. vairāk...

Latvijas 90. jubilejas dienās Nacionālais Kino centrs un Rīgas Kinomuzejs dāvina iespēju izdzīvot valsts pagātnes 90 gadus, kinoteātrī Rīga noskatoties arhīva filmu programmu Latvijas desmitgades hronikās - katrai desmitgadei veltīts viens kinožurnālu seanss. Jau izrādītas kino liecības no Latvijas valsts 10, 15 un 20 gadiem, kā arī Padomju Latvijas 8 gadu svinībām, kā arī 1987. gada rudens hronika, kad svinēti 60 gadi Lielajai Oktobra sociālistiskajai revolūcijai, liekot ziedus gan pie Ļeņina, gan pie Brīvības pieminekļa. vairāk...

Viens no grandiozākajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem skanēs Latvijai 90. dzimšanas dienā. 17.novembrī Arēnā Rīga tiks atskaņota Gustava Mālera Astotā simfonija, kas tiek dēvēta arī par Tūkstošu simfoniju. šis būs visu laiku lielākais klasiskās mūzikas koncerts Latvijā - tajā piedalīsies 600 mūziķi un solisti no Latvijas un ārvalstīm. Pārraidi no šī koncerta Latvijas Televīzija rādīs 18. novembra vakarā. vairāk...

Deviņdesmit bērni un jaunieši no visas Latvijas 17. novembrī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru simboliski no jauna proklamēs Latviju. Tiks veidots savdabīgs vēstījums par Latviju pēc 10 gadiem - veltījums valsts neatkarības 100 gadu jubilejā. Pasākums Latvijas Televīzijā būs skatāms 18. novembrī. vairāk...

Viņš ir piedalījies nupat uz ekrāna iznākušās spēlfilmas Vienīgā fotogrāfija filmēšanā - piedzīvojis, kā filmas uzņemšanas laukumā Latvijas Nacionālajā teātrī proklamē Latvijas valsti. Dienā, kad Latvijā plīvo sarkanbaltsarkanie karogi un tiek svinēta valsts dibināšanas jubileja, savu dzimšanas dienu svin arī Arnolds Dzirne. Piedzimis vienā dienā ar Latvijas valsti, izgājis raibu dzīves ceļu, ko ietekmējušas dažādās varas, sirmais kungs godam sagaida savu deviņdesmitgadi. vairāk...

Latvijas dzimšanas dienu var svinēt ne tikai mājās pie televizora ekrāna vai 11. Novembra Krastmalā, skatoties uguņošanu. Par to pārliecināts rīdzinieks, sistēmu administrators Andris Vītoliņš - viņš jau septīto gadu sev un saviem draugiem rīkos ekskursiju tieši 18. novembrī. Uz kurieni? To pagaidām nezina pat Andra sieva, jo tieši tāds ir viens no nosacījumiem - galvenais, lai visiem būtu pārsteigums! vairāk...

Pagājušajā nedēļas nogalē aizsākušies, šajā nedēļas nogalē turpinās Latvijas jubilejas svētku reģionālie pasākumi - tik vērienīgi valsts svētkus Latvija svin pirmo reizi vēsturē. Zemgalē svinības notiek 15. novembrī, Latgales novads svētkos pulcējas Rēzeknē 16. novembrī.  vairāk...

Latvijas Kara muzejā valsts svētku dienā ikviens varēs klausīties Valsts prezidentu uzrunas, kas notikušas 18. novembrī. Latvijas prezidentu Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa lomās iejutīsies aktieri: Aivars Siliņš, Uldis Norenbergs, Jānis Kirmuška un Juris Bartkevičs. Pasākuma dalībniekus uzrunās arī prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga.  vairāk...