<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?><?xml-stylesheet type="text/xsl" href="./css.xsl" media="screen" ?><rss version="2.0">
<channel>
<title>LV90.lv blogi</title>
<link></link>
<description>[blogi]</description>
<language>all</language>
<copyright>lv90.lv</copyright>
<lastBuildDate> </lastBuildDate>
<docs></docs>
<ttl></ttl>

<item><title>Visiem mums par laimi un prieku</title><language>lv</language><guid>lv90blog1927</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1927</link><author>Jānis Rozenbergs, portāla www.lv90.lv redaktors</author><description><![CDATA[Svētki ir nākuši un notikuši. Tie ir bijuši. Un drīz atkal būs - Latvijas jubilejas gads ir simboliski noslēdzies, pārejot citos svētkos... Pirmajā Adventē esam iedeguši vienu no četrām svecītēm Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Simboliski tas notika svētdien Alūksnē, kur atklājām 21. gadsimta kolonnu - dāvinājumu šīs pilsētas uzcītīgajiem un idejām bagātajiem iedzīvotājiem, kam piederēja visdrosmīgākais Gaismas tiltu  projekts Latvijā. Viņi 22. augusta vakarā izveidoja ceļu no gaismas  un ziediem, savienojot trīs pilsētas tiltus. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1927-Rozenberga_blogs-2-resized.jpg</url><title>Visiem mums par laimi un prieku</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1927</link> </image><pubDate>2008-01-12T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Atgriešanās</title><language>lv</language><guid>lv90blog1922</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1922</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Vēl ilgi pirms latviešu ierašanās šī zeme bija klāta ar ledu. Kad ledus izkusa un ledāji atkāpās, uz zemes pamazām atgriezās dzīvība. Tērcītēm un upēm ieplūstot jūrā, uz šo zemi sāka plūst cilvēki. Ledum un ūdenim pārveidojot ainavu, arī senajiem cilvēkiem, kas šeit bija apmetušies, nācās šīm pārmaiņām piemēroties. Radās ciltis, valodas un kultūras, dažkārt izcēlās sadursmes, tomēr notika arī saplūšana un apvienošanās.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1922-Kalnins_18_novembris-2.jpg</url><title>Atgriešanās</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1922</link> </image><pubDate>2009-06-11T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Visam šajā pasaulē ir savs sākums un gals</title><language>lv</language><guid>lv90blog1917</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1917</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste </author><description><![CDATA[Un, lūk, es rakstu savu pēdējo blogu jubilejas projektā, kam par devīzi izvēlēti vārdi Iededzies par Latviju! Jau pēc dažām dienām Latvija svinēs savu deviņdesmito dzimšanas dienu.  ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1917-sakums_gals-2.jpg</url><title>Visam šajā pasaulē ir savs sākums un gals</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1917</link> </image><pubDate>2009-01-11T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Par Latviju, par sevi. Par mīlestību</title><language>lv</language><guid>lv90blog1925</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1925</link><author>Anna Peipiņa, izdevniecības Santa jubilejas žurnāla* Es mīlu savu Latviju galvenā redaktore</author><description><![CDATA[Jūs jau zināt - latvieši mīl klusējot. Bez skaļiem vārdiem, bez patētikas, kā baidoties, ka tā var noplicināt visu, kas skaists un īsts. Arī es tā domāju - līdz mirklim, kad kopā ar kolēģiem sākām veidot Valsts prezidenta kancelejas un izdevniecības „Žurnāls SANTA&quot; kopdarbu - Latvijas 90. dzimšanas dienai veltīto žurnālu „Es mīlu savu Latviju&quot;.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1925-Anna_Peipina2.jpg</url><title>Par Latviju, par sevi. Par mīlestību</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1925</link> </image><pubDate>2008-12-11T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Visam vidū </title><language>lv</language><guid>lv90blog1916</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1916</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Vēsturiski Latvija arvien ir bijusi visam vidū. No brīža, kad vārdi &quot;Baltijas valstis&quot; kļuva zināmi starptautiski, Latvija ir vienmēr bijusi pa vidu. Mēs no tā nevaram izvairīties. Nekad nevarēsim. Kamēr vien Igaunija, Latvija un Lietuva tiks skatītas kopā kā viens reģions un sauktas par Baltijas valstīm, Latvija arvien ģeogrāfiski, politiski, kultūras un garīgā ziņā būs vidējā. Tas nāk kopā ar teritoriju.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1914-middle_of_things-2.jpg</url><title>Visam vidū </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1916</link> </image><pubDate>2008-11-11T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Kurzemes baltās kāpas </title><language>lv</language><guid>lv90blog1910</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1910</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste </author><description><![CDATA[Dažos iepriekšējos blogos es jau stāstīju par to, kādas vietas Latvijas kartē tā vai citādi ir saistītas ar manas pašas likteni. Vidzemē tie ir Dikļi, Zemgalē - Misa un Bēne, Latgalē - Aglona un Kalupe... šodien ir pienācis laiks atzīties mīlestībā Kurzemei. Īpaši tāpēc, ka arī šajā Latvijas daļā man ir nācies ne vien padzīvot kā vasarniecei, bet arī ziemas vakaros kurināt krāsni Ķesterciemā (šai ciemā kādreiz esot dzīvojis Engures baznīcas ķesteris) un uzrakstīt tur stāstu grāmatu &quot;Baltās kāpas&quot;.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1910-blogs_baltas_kapas-2.jpg</url><title>Kurzemes baltās kāpas </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1910</link> </image><pubDate>2008-06-11T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Kad sapņi piepildās</title><language>lv</language><guid>lv90blog1907</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1907</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Kad 1991. gada augustā tika atjaunota Latvijas neatkarība, es strādāju Latvijas diplomātiskajā misijā ASV, Vašingtonā,. Tam sekojošajās dienās mēs saņēmām daudz apsveikumu gan no seniem, gan arī jauniem draugiem, bet starp tiem bija viens, ko es nekad neaizmirsīšu. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1907-sapni_piepildas-2.jpg</url><title>Kad sapņi piepildās</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1907</link> </image><pubDate>2008-04-11T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Aizmirstās demonstrācijas</title><language>lv</language><guid>lv90blog1904</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1904</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Mēdz teikt, ka vēsture nepazīst vēlējuma izteiksmi: kas būtu, ja... Un tomēr riskēšu izteikt pieņēmumu, ka par Latvijas neatkarības atgūšanu mums nāktos samaksāt daudz lielāku asiņu cenu, ja barikāžu janvārī dumpīgās Baltijas pusē nenostātos Demokrātiskā Krievija. Tieši tā saucās politiskā kustība, kam Maskavā bija vadībā pirmā viļņa demokrāti - Starpreģionālās deputātu grupas valdes locekļi.  ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1904-manezas_laukums-2.jpg</url><title>Aizmirstās demonstrācijas</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1904</link> </image><pubDate>2010-06-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Domas, bērzi un dziesmas </title><language>lv</language><guid>lv90blog1901</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1901</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Pagājušajā vasarā Latvijas Institūts izvaicāja Latvijas jauniešus par to, kādu viņi vēlētos redzēt Latviju pēc 10 gadiem. Septembrī mēs saņēmām vairāk nekā 500 atbilžu no ļoti gudriem jauniešiem. Kad stāstīju kādam žurnālistam par minēto projektu, viņš šo pašu jautājumu uzdeva man.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1901-domas_berzi_dziesmas-2.jpg</url><title>Domas, bērzi un dziesmas </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1901</link> </image><pubDate>2010-04-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Teiksma par Rīgas Barikādēm</title><language>lv</language><guid>lv90blog1898</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1898</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste </author><description><![CDATA[Tieši tā: abi vārdi - Rīgas Barikādes - ar lielo burtu. Un, kaut gan 1991. gada janvārī barikādes cēla ne tikai Rīgā (tās bija, piemēram, arī Liepājā), tomēr Rīgas Barikādēm ir īpaša lappuse Latvijas neatkarības atgūšanas vēsturē. Jau tāpēc vien, ka smagā lauksaimniecības tehnika no visattālākajiem zemes rajoniem mēroja ceļu uz Rīgu, lai galvaspilsētā aizstāvētu likumīgi ievēlēto parlamentu un tobrīd vēl pasaules neatzītās Latvijas Republikas valdību.  ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1898-kostenecka-barikades-2.jpg</url><title>Teiksma par Rīgas Barikādēm</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1898</link> </image><pubDate>2009-11-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Izaicinājums un iespēja - Iededzies par Latviju!</title><language>lv</language><guid>lv90blog1891</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1891</link><author>Jānis Rozenbergs, portāla www.lv90.lv redaktors </author><description><![CDATA[Mūslaikos itin viegli būt ciniķim un būt par to lepnam. Neanalizēšu, kāpēc, bet neliegšos - arī man reizēm piemīt šī vājība... Taču, kad sāku veidot Latvijas deviņdesmitgades dienasgrāmatu - portālu internetā, mani jau sagaidīja svētku gada devīze - Iededzies par Latviju! Mans cinisms noplaka, jo es sajutu, cik izaicinoši un reizē cik nopietni tas skan. Manuprāt, neviens nekad nav tik privāti uzrunājis ikvienu cilvēku šeit Latvijā, kā arī citviet pasaulē, kā šī devīze, aicinot padomāt un darīt sevis un Latvijas labā. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1891-janis.jpg</url><title>Izaicinājums un iespēja - Iededzies par Latviju!</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1891</link> </image><pubDate>2009-09-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Uz zemes stiprākais pasākumu vadītājs</title><language>lv</language><guid>lv90blog1893</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1893</link><author> Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Veselu diennakti Raimonds Bergmanis stāvēja lietus pielieta futbola laukuma centrā Rīgā un runāja mikrofonā. Viņš runāja, kamēr 3844 cilvēki meta apļus ap viņu. Visi bija brīvprātīgi pieteikušies veikt 100 metrus Daugavas stadiona celiņā, tādējādi mēģinot pārspēt Ginesa Pasaules rekordu, un bija sabraukuši no visas Latvijas (un daži pat no šrilankas), lai piedalītos 24 stundu skriešanas stafetē. Iepriekšējais rekords - 1848 dalībnieki, pieder Singapūrai, un dažiem latviešiem bija radusies doma, ka šī rekorda pārspēšana būtu jauka dāvana Latvijai tās 90. dzimšanas dienā. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1893-Bergmanis1a-2.jpg</url><title>Uz zemes stiprākais pasākumu vadītājs</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1893</link> </image><pubDate>2009-09-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Manas tikšanās ar akadēmiķi Andreju Saharovu</title><language>lv</language><guid>lv90blog1890</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1890</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste </author><description><![CDATA[Režisores Ināras Kolmanes filma Mans vīrs Andrejs Saharovs - Latvijas filmu studijas Deviņi un franču kinodokumentālistu kopdarbs, tika prēmēta vairākos starptautiskajos festivālos. 2007. gadā Latvijas nacionālā kinofestivālā Lielais Kristaps šai lentei piešķīra galveno balvu nominācijā Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma. Visā pasaulē joprojām ir liela interese par leģendārā padomju akadēmiķa Andreja Saharova personību. No vienas puses, Saharovs ir ūdeņraža bumbas tēvs, no otras - nesamierināms PSRS ideoloģijas kritiķis, sirdsapziņas cietumnieks, izsūtīts mājas arestā Gorkija pilsētā, kas tolaik bija slēgta ārzemniekiem...]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1888-saharovs-2.jpg</url><title>Manas tikšanās ar akadēmiķi Andreju Saharovu</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1890</link> </image><pubDate>2009-04-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Ceļa stabi</title><language>lv</language><guid>lv90blog1892</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1892</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Kaut gan šogad Latvija atzīmē 90 gadus kopš tās dzimšanas, cits pieminēšanas vērts skaitlis ir 17. Tie ir 17 gadi, kopš 1991.gadā tika atjaunota Latvijas neatkarība. Tas nešķiet daudz līdz brīdim, kad apzināmies, ka Latvijas pirmā nacionālās suverenitātes, demokrātijas un savas valsts pārvaldības pieredze ilga vien 22 gadus - no 1918. līdz 1940. gadam.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1886-Kalnins-milestones-2.jpg</url><title>Ceļa stabi</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1892</link> </image><pubDate>2009-02-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Ita Kozakeviča – Sieviete Latvija</title><language>lv</language><guid>lv90blog1884</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1884</link><author>Anita Ūdre, jēkabpiliete</author><description><![CDATA[Laikā, kad atceramies Latvijas Tautas frontes dibināšanu un līdz ar to arī Atmodas laiku, man īpaši svarīgi ir pieminēt cilvēku, kas bija viens no šī laika tautas varoņiem. Ir jāatšķir divdesmit gadu vecas vēstures lappuses...]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1884-Kozakevica-2.jpg</url><title>Ita Kozakeviča – Sieviete Latvija</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1884</link> </image><pubDate>2008-10-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Trīsreiz izglābtā katedrāle</title><language>lv</language><guid>lv90blog1882</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1882</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Gadsimtu garumā Rīgā skanējušas dažādu tautu valodas, bet no baznīcu torņiem pulksteņi un zvani zvanījuši dažādu konfesiju dievlūdzējiem. Doms, Pētera un Jēkaba baznīca, citu dievnamu smailes izsenis grezno Daugavmalas panorāmu. Un atstatu no tiem Esplanādes laukumā stāv tikai 19. gadsimta nogalē uzceltā Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. Trīskārt izglābtā Rīgas katedrāle - tā to sauc paši draudzes locekļi. Kāpēc?]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1881-09-10-Kostenecka-2.jpg</url><title>Trīsreiz izglābtā katedrāle</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1882</link> </image><pubDate>2008-09-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Vēstnieka kungs</title><language>lv</language><guid>lv90blog1885</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1885</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[1937. gadā kāds Anatols Dinbergs, 26 gadus jauns latviešu diplomāts, devās uz Ņujorku lai strādātu Latvijas konsulātā. Kad Padomju Savienība okupēja Latviju, Dinbergs atteicās atgriezties okupētajā dzimtenē, tāpat kā vairums latviešu diplomātu. Tā kā Savienotās Valstis neatzina Latvijas aneksiju, bet gan turpināja atzīt Latvijas Republiku, kuru pārstāvēja Anatols Dinbergs, viņš saglabāja savu diplomāta statusu Savienotajās Valstīs.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1879-Dinbergs_Anatols-2.jpg</url><title>Vēstnieka kungs</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1885</link> </image><pubDate>2008-07-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Par PSRS tautas deputātu IV kongresu un runci Sančo</title><language>lv</language><guid>lv90blog1876</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1876</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Kad man jautā: „Kas tevi visciešāk piesaista Latvijai?&quot;, es vienmēr atbildu: „Cilvēki&quot;. Lai būtu pavisam godīgi, precizēju: ne jau visi Latvijas iedzīvotāji kā tādi, bet atsevišķi cilvēki, kas palīdzēja man izdzīvot dzīves vistumšākajā stundā un kam šūpulis kārts tieši Latvijas zemē. Bez šaubām, to skaitā jāmin arī Lidija Duršica, tagad jau nelaiķe. Pēc tautības latviete, pēc nodarbošanās konditore, pēc asins grupas Māte Terēze. Par viņu mans šodienas stāsts.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1876-Sancho-2.jpg</url><title>Par PSRS tautas deputātu IV kongresu un runci Sančo</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1876</link> </image><pubDate>2008-02-10T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Zeme, kas dzied par dziesmu</title><language>lv</language><guid>lv90blog1875</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1875</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Gluži tāpat kā katrai valstij ir savs karogs, ikvienai no tām ir arī sava himna. Pilsoņi parasti dzied savu himnu valsts svētku dienās vai atklājot nozīmīgus pasākumus. Daudzos gadījumos valsts himnas dziedāšana ir spontāna, ja klātesošos pārņem lepnuma un patriotisma vilnis. Dažādu valstu himnas mēs bieži dzirdam sporta pasākumos. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1873-Kalnins-sing_about_singing-.jpg</url><title>Zeme, kas dzied par dziesmu</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1875</link> </image><pubDate>2010-06-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Unikāla Atmodas laika medaļa </title><language>lv</language><guid>lv90blog1871</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1871</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste </author><description><![CDATA[Par Latvijas Tautas frontes izveides vēsturi rakstīts daudz. Taču katram, kas stāvējis pie šīs kustības pirmsākumiem, atmiņa glabā visnotaļ individuālas emocijas un pieredzi. Tieši tāpēc es gribu šodien pastāstīt par kādu 1988. gada vasaras epizodi no manas personīgās dzīves. Turklāt man mājās atrodas lietisks pierādījums tam, ka tas viss patiesi ir noticis 1988. gada 2. augustā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1870-Kostenecka_medala-2.jpg</url><title>Unikāla Atmodas laika medaļa </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1871</link> </image><pubDate>2010-01-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Rocking the Kremlin</title><language>lv</language><guid>lv90blog1867</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1867</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Savulaik, vēl Padomju Savienībā, elektriskās ģitāras bija aizliegtas ar likumu. Arī rokenrols pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados bija aizliegts ar likumu. Un, kā likts, arī nebūt ne visiem rietumniekiem patika rokenrola ēras rītausma. Rokenrols bija enerģisks, provokatīvs pastāvošo standartu, ticību un vērtību izaicinājums. Tas sapurināja cilvēkus.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1867-Rocking_Kremlin-2.jpg</url><title>Rocking the Kremlin</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1867</link> </image><pubDate>2009-11-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Mazs bij` tēva novadiņis…</title><language>lv</language><guid>lv90blog1864</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1864</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[šos tautas dziesmas vārdus es sevī dungoju automašīnā visu ceļu no Braslavas līdz Rīgai. Tā vien likās, ka tautasdziesma, ko radījis nezināms autors neatminamos laikos, mūsdienās ir atradusi konkrētu adresi - Braslavas pagastu. Bet - visu pēc kārtas.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1864-Kostenecka-teva_novadins-2.jpg</url><title>Mazs bij` tēva novadiņis…</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1864</link> </image><pubDate>2009-06-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Būt par latvieti</title><language>lv</language><guid>lv90blog1861</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1861</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[šogad, vasaras sākumā, mani apciemoja jauns Amerikas latvietis, kurš gatavojās beigt savas studijas Vestpointas akadēmijā. Vestpointas diploms ir ekskluzīvs un prestižs sasniegums ikvienam amerikānim, jo īpaši reti to iegūst latvietis.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1861-Kalnins-Kareivis-2.jpg</url><title>Būt par latvieti</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1861</link> </image><pubDate>2009-05-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Nāc un dari</title><language>lv</language><guid>lv90blog1850</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1850</link><author>Raimonds Bergmanis*, spēkavīrs</author><description><![CDATA[Daudz vieglāk, šķiet, būtu izvēlēties fanfaras un spožas intonācijas, bet šoreiz negribas. Negribas runāt patētiskā, pacilātā un patriotiskā tonī, negribas arī pamācīt. Bet aicināt bez liekas gražošanās, vienkārši un cilvēciski 13. septembra dienu nodzīvot lietderīgi, sakopjot savu zemi, varu bez bažām.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1850-Zoodarzs brunurupuci383215.jpg</url><title>Nāc un dari</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1850</link> </image><pubDate>2008-10-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Labu saimnieku zeme</title><language>lv</language><guid>lv90blog1851</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1851</link><author>Aleksandrs Gorodinskis, bijušais Latvijas iedzīvotājs, tagad ASV pilsonis</author><description><![CDATA[Vārdam saimnieks latviešu valodā ir daudzas nozīmes. Saimnieks ir gan īpašnieks, gan par savu zemi atbildīgs cilvēks, gan godprātīgs un uzticams darbarūķis, uz kuru var paļauties. Saimnieks ir goda pilns nosaukums, tas ir jānopelna. Tikai strādīgiem, godīgiem cilvēkiem ar atklātu, labu sirdi ir iespēja par sevi dzirdēt šo lielisko vārdu - Saimnieks! Svarīga arī intonācija, ar kādu šo vārdu izrunā, ne katram to pateiks, ne katram tas ir domāts.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1851-Gorodinska_dels.jpg</url><title>Labu saimnieku zeme</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1851</link> </image><pubDate>2008-10-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Pasaules pilsonis no Latvijas</title><language>lv</language><guid>lv90blog1853</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1853</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste </author><description><![CDATA[Savā iepriekšējā blogā es jau minēju Kalupes internātskolas direktoru Aleksandru Gorodinski. 80.-tajos gados Kalupē (Daugavpils rajonā) zem nevainīgas izkārtnes internātskola bija paslēpts viens no daudziem Latvijas bērnu namiem. Tajā pirmoreiz nokļuvu Dzejas dienās un atklāju sev pilnīgi jaunu pasauli - bāreņus, kuru vecāki ir dzīvi, kuru mātēm un tēviem par amorālu dzīves veidu atņemtas vecāku tiesības. Plašākai sabiedrībai par šiem bāreņiem nekas nebija zināms, jo caur presi, radio un televīziju oficiālā vara mums centās iegalvot: padomju bērni ir vislaimīgākie bērni pasaulē. Un pēkšņi es uzzināju, ka pirmklasnieču guļamistabās uz piecpadsmit meitenēm ir tikai divas lelles, un tāpēc, lai paņemtu lelli sev blakus gultiņā, jāgaida sava kārta...]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1853-Gorodinskis_KosteÅ†ecka.jpg</url><title>Pasaules pilsonis no Latvijas</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1853</link> </image><pubDate>2008-10-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Par tīru un zaļu valsti</title><language>lv</language><guid>lv90blog1848</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1848</link><author>Anna Žīgure, rakstniece</author><description><![CDATA[Vai mums vispār vajag tīru un zaļu valsti? Uz šo jautājumu Latvijas 90.gadadienas rudenī var dzirdēt visdažādākās atbildes. Vieni domā: Lai tīra tie, kas piecūko pļavas, mežus ceļmalas un upīšu krastus. Citi izprātojuši, ka ar to jānodarbojas vienīgi valstij un pašvaldībām, un godīgam pilsonim gar to nav nekādas daļas.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1848-Zigure-240x180.jpg</url><title>Par tīru un zaļu valsti</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1848</link> </image><pubDate>2008-09-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Būt Baltijas situācijā</title><language>lv</language><guid>lv90blog1845</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1845</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Latvija, Lietuva un Igaunija ir zināmas zem vienojošā apzīmējuma Baltijas valstis jau 90 gadus. Katrai ir pašai sava valoda, kultūra un vēsture, tomēr pasaules mērogā mēs parasti tiekam salikti vienā kulītē. Paši vien esam vainīgi, ka lielākās vēstures krustceles esam šķērsojuši vienlaicīgi. Visas trīs republikas ir dibinātas 1918.gadā, mēs visi pārdzīvojām padomju okupāciju, atjaunojām savu neatkarību 1991. gadā, kā arī pievienojāmies NATO un Eiropas Savienībai 2004. gadā. Ziņu virsrakstos, kur vēstīts par šiem notikumiem, vienmēr esam nosaukti par Baltijas valstīm un tikai kādu laiku vēlāk ir parādījušies atsevišķie valstu nosaukumi.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1845-baltijas_situacija-2.jpg</url><title>Būt Baltijas situācijā</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1845</link> </image><pubDate>2008-09-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Dzejas dienas kā Tautas Atmodas sākotne</title><language>lv</language><guid>lv90blog1842</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1842</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[No desmitgades uz desmitgadi septembris Latvijā manā apziņā saistās ar Dzejas dienām. Padomju laikā, kad bija aizliegti jebkādi mītiņi un demonstrācijas, izņemot brīvprātīgi obligātos gājienus 1. maijā un 7. novembrī, Dzejas dienas izvērtās par mēģinājumiem un vēstnešiem tām masu manifestācijām, kas 80. gadu beigās pulcēja Tautas fronte. Zināms, septiņdesmitajos gados, dodoties uz tikšanos ar lasītājiem attālos Latvijas nostūros, rakstnieki par tādu Tautas fronti nemaz nedomāja. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1842-dzejas_dienas-2.jpg</url><title>Dzejas dienas kā Tautas Atmodas sākotne</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1842</link> </image><pubDate>2008-04-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Nākamie 90</title><language>lv</language><guid>lv90blog1841</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1841</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Valsts dzimšanas dienā mēs parasti pieminam tos cilvēkus, kas ir palīdzējuši valsti dibināt, aizsargāt un turējuši svētas tautas vērtības. Latvijā šādu pieminēšanas cienīgu cilvēku pēdējos 90 gados ir bijis ļoti daudz. šajā jubilejas gadā mēs kā allaž atskatīsimies pagājušo laiku notikumos, taču tieši šogad mēs gribam skatīties arī nākotnē. Mēs zinām, kādi bija pagājušie 90 gadi. Kas ir sagaidāms nākošajos 90 gados? Vēl jo svarīgāks jautājums - kuri cilvēki veidos Latviju nākošos 90 gadus? ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1839-N90-2.jpg</url><title>Nākamie 90</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1841</link> </image><pubDate>2008-02-09T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Kaut kas par pieminekļiem</title><language>lv</language><guid>lv90blog1836</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1836</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Nav vairs aiz kalniem 1. septembris - katram no mums šī diena reiz bija tas ilgotais slieksnis, aiz kura beidzas zināms bērnības posms un sākas jauna skolas dzīve. Es pati pirmajā klasē devos tālajā 1952. gadā, turklāt meiteņu skolā. Jā, jā, lai cik tas dīvaini šodien neskanētu, bet pirmajos pēckara gados Rīgā bija meiteņu un zēnu skolas. Starp citu, šī elitārā skola pastāv arī šobaltdien, ar to pašu 10. numuru, bet nu jau vairāk kā pusgadsimtu tajā mācās visi kopā - gan meitenes, gan zēni. Jāteic, ka 1952. gadā 10. vidusskola bija bezmaz vai augstdzimušo jaunavu pansionāts, un es tajā nokļuvu gluži nejauši, jo biju reģistrēta attiecīgajā mikrorajonā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1836-kostenecka_pieminekli-2.jpg</url><title>Kaut kas par pieminekļiem</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1836</link> </image><pubDate>2010-04-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>No Pārkpleisas uz Rīgu</title><language>lv</language><guid>lv90blog1835</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1835</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Reiz Latvijā bija tādi laiki, kad pasaulē populārākā galda spēle Monopols šeit bija aizliegta. Es nezinu, vai padomju funkcionāri tiešām ar likumu to bija aizlieguši, bet veikalos spēli gan nopirkt nevarēja. Gluži tāpat, kā rokenrols, ārzemju grāmatas un Time žurnāls, arī Monopols bija ejoša prece melnajā tirgū. Spēle bija arī gaidīta dāvana no dekadentisko Rietumu radiem, kas to slepus ieveda Latvijā. Daudzi uzņēmīgi latvieši paši taisīja spēles galdu no kartona un papes, paši zīmēja lauciņus un tulkoja īpašumu nosaukumus latviski. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1833-monopoly-resized.jpg</url><title>No Pārkpleisas uz Rīgu</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1835</link> </image><pubDate>2010-02-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Gaisma apkārt Latvijai – no pagātnes nākotnē</title><language>lv</language><guid>lv90blog1831</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1831</link><author>Dace Ūdre, grāmatas „Latvija, tu zeme svēta, tevi sargāt mūsu gods” autore</author><description><![CDATA[Olimpiskā uguns, mūžīgā uguns, zaļā gaisma, gaismas pils, gaismas tilti - visi šie vārdu salikumi simbolizē pāreju no tumsas uz gaismu, vieš cerību, ticību vai mīlestību. Kad mums ir skumji un mēs par kaut ko lūdzam - mēs iededzam svecīti. Kad lūdz tauta - tā sadodas rokās. Arī es pirms 19 gadiem Baltijas ceļā sadevos rokās ar svešiem cilvēkiem un sajutu milzīgo tautas vienotību un spēku. Tas bija dvēselisks un saviļņojošs laiks. Nāca Barikādes, augusta pučs - mēs pretojāmies, mēs kopīgi lūdzām Dieviņu Mežaparka estrādē un mēs izcīnījām!]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1831-lapa-uz-celja-2.jpg</url><title>Gaisma apkārt Latvijai – no pagātnes nākotnē</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1831</link> </image><pubDate>2009-09-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Aglonas sveces</title><language>lv</language><guid>lv90blog1828</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1828</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Katru gadu augustā Aglonā norisinās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Aglonas Dievmātes Marijas baznīca, kas iesvētīta 1751. gadā, šodien uzskatāma par vienu no nozīmīgākajām katoļu svētnīcām Eiropā. 1980. gadā Romas pāvests piešķīris baznīcai bazilikas statusu, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Jānis Pāvils II pagodināja Aglonu ar savu vizīti. Bazilikas galvenā relikvija ir Aglonas Dievmātes Brīnumdarītāja glezna, pie kuras, pēc nostāstiem, ir noticis ne viens vien brīnums. Lūk, ar šo gleznu saistās manas dzīves epizode, par kuru, pēc hronoloģijas vadoties, derētu pastāstīt tieši šodien...]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1828-Kostenecka-aglona-2.jpg</url><title>Aglonas sveces</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1828</link> </image><pubDate>2009-09-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Aplis ir noslēdzies</title><language>lv</language><guid>lv90blog1825</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1825</link><author> Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Ģeogrāfija un politika var izmainīt mūsu nacionālo identitāti, bet būtībā itin nekas nevar mainīt to, kas mēs esam. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1825-Ojars-resized.jpg</url><title>Aplis ir noslēdzies</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1825</link> </image><pubDate>2009-07-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Mēs proklamējām Latvijas valsti</title><language>lv</language><guid>lv90blog1823</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1823</link><author>Brigita Eglīte, kinorežisore</author><description><![CDATA[šī vasara ir tik saspringta, strādājot pie jaunās īsmetrāžas spēlfilmas Vienīgā fotogrāfija tapšanas, dienas paskrien tik ātri, ka nemaz nepamanu - kopš Jāņu dienas notikusī filmēšana Latvijas Nacionālajā teātrī jau ir vēsture. Bet vēstures atdzīvošanās mirklis tik senā notikumā - Latvijas proklamēšanas brīdī - joprojām šķiet tepat blakus.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1823-150808_filma_08[1]-resized.jpg</url><title>Mēs proklamējām Latvijas valsti</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1823</link> </image><pubDate>2009-06-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Par „Gulbju ezeru” un armijas uniformu</title><language>lv</language><guid>lv90blog1820</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1820</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Tuvojas 19. augusts. Laikam līdz mūža galam man šis datums atsauks atmiņā 1991. gadu... Toreiz, pirms septiņpadsmit gadiem, mani pamodināja tālruņa zvans - mana paziņa, pensionāre, kurai radiouztvērējs arī pa miegam bija pie auss, satraukti pateica divus vārdus: &quot;Ieslēdziet radio!&quot;. Tūdaļ ieslēdzu gan radio, gan televīziju - abos ziņoja, ka šonakt varu Padomju Savienībā no likumīgi ievēlētā valsts prezidenta Mihaila Gorbačova pārņēmusi kaut kāda ГКЧП - ārkārtējā stāvokļa komiteja, kas taisās ievest valstī kārtību. Televizorā pārmaiņus ar diktoru atkārtotiem paziņojumiem dejoja gulbji: pučisti mierināja tautu ar Čaikovska baleta Gulbju ezers ierakstu.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1805-gulbju_ezers-2.jpg</url><title>Par „Gulbju ezeru” un armijas uniformu</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1820</link> </image><pubDate>2009-02-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Tur, kur zivis mācās staigāt</title><language>lv</language><guid>lv90blog1818</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1818</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Iespējams, iepriekš būsiet pamanījuši manu blogu, kurā vaicāju - vai Latvija ir sena? Esmu atklājis, ka Latvija ir vecāka nekā aptuveni 150 citas pasaules valstis. Protams, pirms vēl dibināja Latvijas valsti, šajā zemē jau dzīvoja latvieši un viņu senči: latgaļu, kuroniešu, zemgaļu un seloņu ciltis. Kaut arī vācieši un vikingi apmetās te uz dzīvi pirms vairāk nekā 800 gadiem, senlatviešu cilšu vēsturiskās liecības ir daudz, daudz senākas. Viņu senči - protobalti sāka šeit ieceļot pirms apmēram 4000 gadiem. Zinātnieki ir izpētījuši, ka pirmie cilvēki Latvijas teritorijā ir parādījušies pirms 11 000 gadiem, apmēram tūkstoš gadu pēc pēdējā ledus laikmeta beigām.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1817-blogs_zivis-2.jpg</url><title>Tur, kur zivis mācās staigāt</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1818</link> </image><pubDate>2008-12-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Ceļojums bērnībā</title><language>lv</language><guid>lv90blog1814</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1814</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Jo vecāki mēs kļūstam, jo lielākā cieņā turam tradīcijas. Dažkārt, kad tradīcijas pietrūkst, iedibinām tās paši sev un turpmāk cieši pie tām turamies. Pirms sešiem gadiem manā dzīvē radās tradīcija divreiz gadā izbraukāt pa lauku ceļiem kādu no Latvijas nomales apvidiem, kad pie auto stūres sēž Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte. Parasti tas notiek divreiz gadā - agrā pavasarī, kad kokiem plaukst pirmās lapas, un vēlā rudenī, kad beidzas lapkritis. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1814-celojums_berniba-2.jpg</url><title>Ceļojums bērnībā</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1814</link> </image><pubDate>2008-06-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Skolotāja testaments</title><language>lv</language><guid>lv90blog1809</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1809</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[No dzīves šķīries mans Skolotājs - Aleksandrs Solžeņicins. Nē, protams, viņš nekad nav mācījis man fiziku un matemātiku. Un es nekad neesmu gājusi lauku skolā Rjazaņas apgabalā, kur pēc atbrīvošanas no GULAGa viņš, nākamais Nobela prēmijas laureāts literatūrā, pelnīja iztiku, ar krītu uz klases tāfeles izzīmēdams formulas un vienādojumus.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1808-Solzenitzyn_Michael-Estafiev_European-Pressphoto-Agency_NYTimes.jpg</url><title>Skolotāja testaments</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1809</link> </image><pubDate>2008-04-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Latviešu tautas piedzīvojumi</title><language>lv</language><guid>lv90blog1813</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1813</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Grāmatas dažreiz ne tikai pārstāsta vēsturi, tās pašas var to veidot.  1959. gadā dzīvojot Zviedrijā, Uldis Ģērmanis sarakstīja Latvijas vēstures grāmatu Latviešu tautas piedzīvojumi (Latvian saga). Viņš vēlējās, lai grāmatu izlasa latviešu bēgļi un viņu bērni, jo padomju okupācijas laikā PSRS propaganda mēģināja izdzēst daudzus tai nevēlamus Latvijas vēstures faktus.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1811-kalnins-ilustracija2.jpg</url><title>Latviešu tautas piedzīvojumi</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1813</link> </image><pubDate>2008-03-08T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Bauskā laiku skaita pēc sava prāta  </title><language>lv</language><guid>lv90blog1805</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1805</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Atzīšos uzreiz - virsrakstu šim blogam esmu aizguvusi no rajona avīzes Bauskas Dzīve, kad tā atvērumā manu uzmanību piesaistīja ziņa: &quot;Unikālu kalendāru 400 dienas līdz Bauskai-400 20.jūnijā pilsētas pašvaldība dāvināja 400 sabiedrībā pazīstamiem baušķeniekiem. Otra tāda izdevuma nav, jo gads sākas 20.jūnijā, bet beidzas 2009. gada 25. jūlijā - pilsētas 400 gadu jubilejā.&quot; ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1805-Bauska2_blogs-2.jpg</url><title>Bauskā laiku skaita pēc sava prāta  </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1805</link> </image><pubDate>2010-07-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Stārķi nav tūristi</title><language>lv</language><guid>lv90blog1802</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1802</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Reiz es kļūmīgi izteicos, ka visievērojamākie tūristi Latvijas vasarā ir stārķi. Ornitologs aši laboja manu kļūdu sakot, ka &quot;mājas&quot; ir tā vieta, kur tu iekārto savu ligzdu un audzini savus bērnus. Katru vasaru reģistrē 8 000 balto stārķu pārus, kas ligzdo savās mājās, Latvijā. Vienkārši ziemu tie pārlaiž Āfrikā, 7 000 kilometrus no šejienes.  ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1802-starki_kalnins_2.jpg</url><title>Stārķi nav tūristi</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1802</link> </image><pubDate>2010-05-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Iedegties spožāk par Latviju</title><language>lv</language><guid>lv90blog1801</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1801</link><author>Ilze Rassa, Latvija Statoil vadības grupas pārstāve</author><description><![CDATA[Līdz ar atjaunotās neatkarīgās Latvijas pirmajiem brīvības soļiem, tai cieši līdzās gājis un audzis arī Latvija Statoil kolektīvs. Pašlaik, kad, salīdzinot ar Latvijas vecumu, esam sasnieguši tikai pusaudžu gadus, izjūtam atbildību, godaprātu un nesavtīgu mīlestību pret vietu, kuru saucam par savām mājām - Latviju. Izgaismots ceļš ir drošs un stabils ceļš, kuru ejot pat drūmākās naktis neļauj baidīties. Tilts ir saikne starp pagātni un nākotni. Ja ikkatrs tilts ir gaiši apmirdzēts, tad mūsu nākotnes ceļš ir iedvesmas un drosmes pilns.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1801-Ilze_Rasa-2.jpg</url><title>Iedegties spožāk par Latviju</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1801</link> </image><pubDate>2010-01-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Dikļu pils manā mūžā </title><language>lv</language><guid>lv90blog1798</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1798</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Kādā no iepriekšējiem blogiem es ieminējos, ka Dikļiem, ko pazīstam kā latviešu Dziesmu svētku šūpuli, bija īpaša loma manā pašas dzīvē. Man patiesi ir būtiski apzināties savu piederību Latvijai caur konkrētām ģeogrāfiskām un vēsturiskām vietām, tāpēc gribu šodien pieminēt arī šo apdzīvoto vietu Vidzemes kartē.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1798-marina_kostenecka.jpg</url><title>Dikļu pils manā mūžā </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1798</link> </image><pubDate>2009-12-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Iededzies par Latviju - Gaismas tilti</title><language>lv</language><guid>lv90blog1792</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1792</link><author>Nora Ikstena, rakstniece, Gaismas tiltu vēstniece</author><description><![CDATA[Pirms deviņdesmit gadiem Latvijas dzimšana notika kā tautas dziesmā - tumsiņā, naksniņā. Veļu laika tumsa pašu mājās, pasaules pirmā kara nakts. Bet Latvija, meitene, par spīti visam gāja uz gaismas pusi. Viņas ļaudis par viņu iedegās - radīja savu valsti no nekā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1792-10110051-2.jpg</url><title>Iededzies par Latviju - Gaismas tilti</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1792</link> </image><pubDate>2009-10-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Lai viļņo karogs!</title><language>lv</language><guid>lv90blog1794</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1794</link><author> Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Ikvienai valstij ir karogs un par katru no tiem ir savs stāsts. Par sarkanbaltsarkano Latvijas karogu stāsti ir pat vairāki. Daži ir ļoti veci un sakņojas leģendās, citi ir jaunāki un ar dziļu simbolisku nozīmi Latvijas cilvēkiem.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1794-waving_the_flag-2.jpg</url><title>Lai viļņo karogs!</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1794</link> </image><pubDate>2009-10-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Stāsts par kādu vēstuli</title><language>lv</language><guid>lv90blog1790</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1790</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Larvijas Okupācijas muzeja biedrība 18. jūlijā rīko konferenci Radošās inteliģences loma Atmodā. Galvenie runātāji konferencē būs tie inteliģences pārstāvji, kas pirms 20 gadiem no Latvijas Radošo savienību plēnuma tribīnes uzstājās ar revolucionārām runām, kas bija Atmodas priekšvēstneši. Pareizāk sakot, sapulcēsies tie no mums, kas vēl ir dzīvi. Citu uzaicināto skaitā arī es saņēmu piedāvājumu uzstāties ar jaunu referātu, kas izriet no pirms divdesmit gadiem runātām tēzēm.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1789-Vienas_vestules_vesture-2.jpg</url><title>Stāsts par kādu vēstuli</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1790</link> </image><pubDate>2009-05-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Dzintara (Latviešu) ceļš </title><language>lv</language><guid>lv90blog1788</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1788</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Tāpat kā aptuveni 200 citas pasaules valstis, Latvija šodien vēlas izcelt savu konkurētspējīgo identitāti, lai attīstītos tūrisms, investīcijas, starptautiskā sadarbība, plauktu un zeltu ikviens labs darbs. Nesen veiktie pētījumi norāda uz veseliem trim mūsu nacionālās identitātes aspektiem, kas ir izcili pasaules mērogā: panākumi zinātnē, tīrā daba un bagātā, daudzšķautņainā kultūra.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1786-Dzintars_blogs-2.jpg</url><title>Dzintara (Latviešu) ceļš </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1788</link> </image><pubDate>2009-03-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Turies! Strādājam tālāk!</title><language>lv</language><guid>lv90blog1785</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1785</link><author>Taiga Ludborža, Deju svētku virsvadītāja</author><description><![CDATA[šajos deju svētkos, nezinu, vai tāpēc, ka pirmo reizi esmu virsvadītāja, vai arī tāpēc, ka tā patiesi arī ir, moto ir - cilvēku pozitīvisms. Viss notiek veikli, ātri, ar ļoti lielu sapratni. Iedomājieties, kādam iekšējam spēkam jābūt, vadot mēģinājumus, kuros tavā pakļautībā ir 1600 dejotāju uzreiz! Bet dejotāji ir ļoti iejūtīgi un ātri reaģēt spējīgi - ja man gadās kāda saminstināšanās, tad jūtu milzīgu dejotāju atbalstu, it kā viņi visi kopā teiktu: „Turies! Strādājam tālāk!&quot;. šie brīži ir sudraba, zelta un platīna vērti.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1785-Taiga_Ludborza.jpg</url><title>Turies! Strādājam tālāk!</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1785</link> </image><pubDate>2008-11-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Pie Dziesmu svētku šūpuļa</title><language>lv</language><guid>lv90blog1782</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1782</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Visam šajā pasaulē ir savs sākums un savs gals. šajās dienās, kad Rīgā tuvojas noslēgumam kārtējie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, īstais laiks pastāstīt par to, kā tie šogad iesākās svētku dzimtenē - Valmieras rajona Dikļu pagasta centrā. Lai cik dīvaini tas nebūtu, šajās svinībās es biju gandrīz vai vienīgā žurnāliste! Tātad, tādēļ jo īpaši šis stāsts...]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1782-Dikli-2.jpg</url><title>Pie Dziesmu svētku šūpuļa</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1782</link> </image><pubDate>2008-10-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Tā pati dziedāšana un dancošana</title><language>lv</language><guid>lv90blog1780</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1780</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Mēs nodalām nākotni un pagātni, bet dažreiz tās saplūst kopā. šīs saplūsme notiek caur dzīvajām tradīcijām un padara tās unikālas. Tradīcijas paņem vislabāko no pagātnes, ievij to tagadnē un turpina nākamībā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1780-Kalnins_LV111-2.jpg</url><title>Tā pati dziedāšana un dancošana</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1780</link> </image><pubDate>2008-08-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Mēs esam dziesmas vēstneši </title><language>lv</language><guid>lv90blog1779</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1779</link><author>Ints Teterovskis, Dziesmu svētku virsdiriģents</author><description><![CDATA[Virsdiriģentiem Dziesmu svētku laiks būtībā ir saldēdiens, jo sagatavošanās laiks bija visnotaļ ilgs - vairākkārt esam bijuši visos Latvijas novados, strādājuši ar koriem, lai Mežaparkā skanētu ne tikai labi, bet gan izcili.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1779-teterovskis.jpg</url><title>Mēs esam dziesmas vēstneši </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1779</link> </image><pubDate>2008-07-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Dziesmu svētki – Tautas Dievkalpojums</title><language>lv</language><guid>lv90blog1775</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1775</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Pirmās atmiņas par Dziesmu svētkiem man ir no bērnības, kad mamma, kas bija mūzikas mājskolotāja turīgo rīdzinieku ģimenēs, savus skolniekus un pie reizes arī mani aizveda uz koncertu. Turpmākajos gados vērot šīs fascinējošās norises man jau kļuva par iekšēju nepieciešamību - klausītāju solos (pati korī nekad neesmu dziedājusi) sēdēju, jādomā, visos Dziesmu svētkos, kas notika Rīgā padomju laikā. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1775-Dziesmu_svetki-2.jpg</url><title>Dziesmu svētki – Tautas Dievkalpojums</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1775</link> </image><pubDate>2008-02-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Kā latvieši atpūšas</title><language>lv</language><guid>lv90blog1772</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1772</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Līdzīgi kā daudzi citi Latvijas cilvēki, es dzīvoju pilsētā, bet savas brīvdienas pavadu laukos. Man un sievai pieder māja mežā, netālu no jūras krasta. Skaidrā laikā es varu jūrmalā saskatīt igauņu Sāremā salas krastus, kas ir tikai 30 kilometru attālumā. Vietējie mums ir stāstījuši, ka vecos laikos, kad jūra starp Mazirbi un Sāremā salu aizsalusi, igauņu puiši nākuši darbos uz Latvijas zvejniekciemiem.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1772-Ka_latviesi_atpusas-2.jpg</url><title>Kā latvieši atpūšas</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1772</link> </image><pubDate>2008-01-07T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Zīmes</title><language>lv</language><guid>lv90blog1769</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1769</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Ar mākslinieku Uldi Beķeri iepazināmies, kad pirms dažiem gadiem viņš mani uzmeklēja Latvijas radio ēkā, lai uzdāvinātu tieši Marinai Kosteņeckai radītu triptihu: „Piekariet šo rakstu telpā, kur pavadāt daudz laika, jo tā ir jūsu aizsargzīme,&quot; teica nepazīstamais apmeklētājs, kas gaidīja mani radio nama priekštelpā. Godīgi atzīstos, uzreiz nesapratu, ka rokās turu nevis datora grafiku, bet gan pārsteidzoši smalku mākslinieka darbu, kas bija gleznots ar otu un krāsām. Bet kad sapratu, gribēju iepazīt šo cilvēku tuvāk.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1769-Uldis_Bekeris-2.jpg</url><title>Zīmes</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1769</link> </image><pubDate>2010-02-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Mūsu pašu zeme</title><language>lv</language><guid>lv90blog1766</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1766</link><author> Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Uz Zemes ir mājas vairāk nekā 200 valstīm, vairāk nekā 6 miljardiem cilvēku, simtiem nāciju un raibu raibam 6900 atšķirīgu valodu birumam.  Latvija ir to vidū. Viena no diviem simtiem un tikai ar 2,3 miljoniem no 6 miljardiem cilvēku. šo skaitļu iztēlošanās ļauj salīdzināt mērogus, bet nekādi nepaskaidro, kādēļ latvietim ir tik svarīgi runāt latviski valstī, ko sauc par Latviju.  ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1766-A_place_of_our_own-2.jpg</url><title>Mūsu pašu zeme</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1766</link> </image><pubDate>2010-01-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Maize no Latvijas </title><language>lv</language><guid>lv90blog1763</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1763</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Kad man vaicā: &quot;Kāda būs Latvija pēc 90 gadiem?&quot;, es godīgi atbildu, ka nezinu. Toties droši zinu, ka Latvija BŪS. Ar savu valodu, tradīcijām un dziesmām. Un šo pārliecību manī rada nevis vēstures piemēri (bija taču laiki, kad nelielu tautu līdz saknēm nopļāva mēris, tomēr tā atkal un atkal atdzima no jauna kā fēnikss no pelniem!), bet šķietami vienkāršs stāsts, kuru pastāstīja mans jau viņsaulē aizgājušais draugs, latviešu mākslinieks un fotogrāfs Valdis Kupris. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1763-Maize_Latvija.jpg</url><title>Maize no Latvijas </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1763</link> </image><pubDate>2009-07-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Saules Apstāšanās Diena </title><language>lv</language><guid>lv90blog1760</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1760</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Katru gadu, tuvāk jūnija beigām saule Latvijā apstājas. Faktiski tā apstājas visur pasaulē; latviešu mēlē saulgrieži un latīņu mēlē solstice sauc mirkli, kad saule apstājas kustēt vienā, lai uzsāktu kustību citā virzienā. Ziemeļu puslodē, kur Latvija atrodas, ir visgarākā gada diena tieši vasaras saulgriežos 21.jūnijā. Eiropā kopš pagānu laikiem ar šo vienreizējo astronomisko notikumu saistās īpaši rituāli, ko parasti svin vairākas dienas pēc astronomiskā fakta. šekspīrs pat ir sarakstījis lugu par to. ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1760-Ligo_Kalnins2.jpg</url><title>Saules Apstāšanās Diena </title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1760</link> </image><pubDate>2009-05-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Mūžīgā piemiņa</title><language>lv</language><guid>lv90blog1757</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1757</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Vienalga, cik es būtu aizņemta un vienalga kādos laikapstākļos – spīd saule vai līst lietus – 14. jūnijā man jāpagūst pabūt divās vietās – pie Brīvības pieminekļa un Svētās Trijādības Sergija sieviešu klosterī Krišjāņa Barona ielā. Divās dažādās Rīgas vietās šajā dienā es atstāšu divus vienādus ziedu pušķus…]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1757-Muziga_piemina2.jpg</url><title>Mūžīgā piemiņa</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1757</link> </image><pubDate>2008-12-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Vai Latvija ir veca?</title><language>lv</language><guid>lv90blog1754</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1754</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas Institūta direktors</author><description><![CDATA[šogad Latvijai būs deviņdesmit gadu jubileja un salīdzinoši… vai tas ir daudz? Neticami, bet globālā mērogā raugoties mēs esam godājami seniori. Ja mēs salīdzinām oficiālos 200 neatkarīgo pasaules valstu dibināšanas datumus, tad Latvijas republika ir vecāka par 130 valstīm šajā sarakstā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1754-Latvija_veca.jpg</url><title>Vai Latvija ir veca?</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1754</link> </image><pubDate>2008-10-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Mīlēt divkārši…</title><language>lv</language><guid>lv90blog1751</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1751</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Tam grūti noticēt: kopš tās dienas, kad man, citu oratoru starpā, bija lemts runāt no Latvijas radošo savienību plēnuma tribīnes, jau ir pagājuši divi gadu desmiti.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1751-Milet-divkarsi.jpg</url><title>Mīlēt divkārši…</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1751</link> </image><pubDate>2008-05-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Vienīgā fotogrāfija – filma top</title><language>lv</language><guid>lv90blog1749</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1749</link><author> Brigita Eglīte, kinorežisore</author><description><![CDATA[„Latvija ir tāda, kāda nav neviena cita zeme... Tie ir Latvijas ūdeņi un mākoņi... Tie ir Latvijas koki, pļavas un puķes... Tās ir Latvijas dzērves un cielaviņas... Tas ir Latvijas lietus un migla... Tie ir Latvijas cilvēki... un... un...”]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1749-VF_Kadeti.jpg</url><title>Vienīgā fotogrāfija – filma top</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1749</link> </image><pubDate>2008-04-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Puķu cilvēki</title><language>lv</language><guid>lv90blog1746</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1746</link><author> Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Latvieši ir vareni puķu dāvinātāji. Man nav ne vismazāko šaubu, ka ikviens, kam dzīslās rit kaut nedaudz latvieša asinis, ir ģenētiski ieprogrammēts visu savu dzīvi dāvāt un saņemt ziedus.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1746-Puku_berni.jpg</url><title>Puķu cilvēki</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1746</link> </image><pubDate>2008-03-06T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Augstākais apbalvojums</title><language>lv</language><guid>lv90blog1743</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1743</link><author> Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Jūtos lepna, ka, būdama sava tēva – krievu inteliģenta, kas desmit gadus pavadījis Staļina nometnēs – meita, Latvijā esmu apbalvota ar latvju rakstiem rotātu vilnas zeķu pāri. Atmodas laikā, tiekoties ar lasītājiem kādā lauku klubā, man šīs zeķes uzdāvināja sirmgalve, kurai nenācās viegli uzkāpt uz skatuves ar savām slimajām, piepampušajām kājām. Atminos vārdus, ko latviešu sieviete pateica nevis mikrofonā zālei, bet klusi un man vienai, no sirds uz sirdi: „Savu nometnes termiņu esmu izcietusi turpat, kur jūsu tēvs, Vorkutā. Lai manā dzimtenē jums nekad nesalst kājas!”]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1743-Augstakais_apbalvojums.jpg</url><title>Augstākais apbalvojums</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1743</link> </image><pubDate>2010-05-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Rīgas vilinājums…</title><language>lv</language><guid>lv90blog1739</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1739</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Līviem šeit bijusi apmetne vispirms. Runā, ka ķeltiem arī esot bijusi. Pa ceļam uz Konstantinopoli šeit piestājuši vikingi. Vācu krustnešiem te paticis tik ļoti, ka viņi deva šai vietai vārdu. Svētā Romas impērija vēlējās te nostiprināties, vēlāk Hanzas savienība mūs iekļāva, krievi un poļi uzbruka, lai iekarotu. Kad te valdīja zviedri, pilsēta bija lielāka par Stokholmu. Britu un franču kuģi reiz palīdzēja pilsētu atbrīvot un to ir okupējuši gan Hitlers, gan Staļins.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/1739-sievietes-lv-resized.jpg</url><title>Rīgas vilinājums…</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1739</link> </image><pubDate>2010-03-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Vēsturiskais balsojums</title><language>lv</language><guid>lv90blog1735</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1735</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[“Mēs braucam uz Maskavu šķirt nelikumīgas laulības starp Latviju un PSRS!” Tieši tā daudziem tūkstošiem pavadītāju tirgus laukumā Rīgā, pakāpies uz kravas mašīnas piekabes, paziņoja Dainis Īvāns 1989. gada 21. maijā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/Vesturiskais_balsojums1.jpg</url><title>Vēsturiskais balsojums</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1735</link> </image><pubDate>2009-10-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Pati senākā vieta Rīgā</title><language>lv</language><guid>lv90blog1723</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1723</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Jaunais Latvijas institūta birojs atrodas populārākajā Rīgas ielā. Kaļķu iela vijas cauri Vecrīgas sirdij, no Brīvības pieminekļa līdz Akmens tiltam un Daugavai. Tā ir vienmēr pilna ļaužu, kas plūst cauri daudzajiem veikaliem, restorāniem un valūtas maiņas iestādēm. Lielāks ļaužu pūlis, protams, te ir jūnijā, nevis janvārī. Tomēr pat tad, kad ziemas naktīs sals dzeļ līdz kaulam, Kaļķu iela turpina dzīvot smieklos un mūzikā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/Nostalgija.jpg</url><title>Pati senākā vieta Rīgā</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1723</link> </image><pubDate>2009-08-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Likteņdārzs</title><language>lv</language><guid>lv90blog1669</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1669</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Vienā jaukā dienā no savas pastkastītes izņēmu aploksni ar neparastu logotipu. Zīmējums, salikts no trim nosacīti ģeometriskām figūrām, simbolizēja cilvēka saikni ar pagātni un nākotni, zem tā bija paraksts LIKTEŅDĀRZS. Aploksnē atradās lapiņa ar to pašu logotipu un šādu tekstu: ]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/Kirsi.jpg</url><title>Likteņdārzs</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1669</link> </image><pubDate>2009-03-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Uzvaras iedzimtība</title><language>lv</language><guid>lv90blog1658</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1658</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Latviešu diplomāts Alfrēds Bīlmanis 1951. gadā rakstīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir “dabiskie trīs Baltijas jūras brīvības sargi”. Visas trīs valstis toreiz bija Padomju Savienības okupācijā un pasaule ieslīgusi Aukstā kara ērā, kas pusi Eiropas iekala politiskā ledus laikmeta važās. Savas grāmatas Latvijas vēsture nobeigumā Bīlmanis par trim tautām rakstīja šādas rindas:]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/Bilmanis_ilustr_3.jpg</url><title>Uzvaras iedzimtība</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1658</link> </image><pubDate>2009-01-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Atceres svece</title><language>lv</language><guid>lv90blog1624</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1624</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Mūsu civilizācijas vēsturē XX gadsimts tiks iemūžināts ar milzu akmenī cirstu vēstījumu par notikumiem, kas nesuši traģēdiju dažādām tautām, tomēr visai cilvēcei kopumā par īstu apokalipsi, bez šaubām, izvērtās Otrais pasaules karš. Diemžēl arī šodien šis karš rod turpinājumu preses slejās, pieņemdams jaunu agresīva antagonisma formu – kā vēsturisko atceru karš. Reālam Otrajam pasaules karam ir zināms izbeigšanās datums – 1945. gada 8. maijs. Krievijai tā ir Uzvaras diena, kuru atzīmē dienu vēlāk, 9. maijā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/blogs_atceres_svece2.jpg</url><title>Atceres svece</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1624</link> </image><pubDate>2008-08-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>No „Vienīgās fotogrāfijas” filmēšanas laukuma</title><language>lv</language><guid>lv90blog1629</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1629</link><author>Brigita Eglīte, kinorežisore</author><description><![CDATA[Idejas rodas un tad tām vajag piepildījumu... Man, kinorežisorei, radās ideja par filmu, kura parādītu, kā veidojās un attīstījās notikumi Latvijā pirms 90 gadiem, drēgnajā novembra mēnesī, kad pasludināja Latvijas neatkarību. Esmu izpētījusi daudzas muzejos atrodamas liecības par to laiku, izšķirstījusi dokumentu kaudzes, runājusies ar dažādiem cilvēkiem... Esmu uzzinājusi dažus sensacionālus, pat nezināmus faktus..., kas „iedeva atslēgu” filmas uzbūvei. Savā dienasgrāmatā vēlos parādīt, kā top šī īsmetrāžas spēlfilma un kādas domas manī rodas filmēšanas gaitā. Pirmais ieraksts tapis filmēšanas pirmajā dienā – šā gada 30. martā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/zaldati_B.jpg</url><title>No „Vienīgās fotogrāfijas” filmēšanas laukuma</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1629</link> </image><pubDate>2008-07-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Latvijas kolonijas</title><language>lv</language><guid>lv90blog1609</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1609</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas Institūta direktors</author><description><![CDATA[Nē, nē, Latvijas Republikai nekad nav bijušas kolonijas, bet Kurzemes hercogam 17.gadsimtā tādas bija gan un Kurzeme šodien ir daļa no Latvijas. Hercogs Jēkabs 1640.gadā nopirka Karību salu Tobāgo un latviešu jūrnieki ar Latvijā būvētiem kuģiem no turienes uz Jelgavu veda cukuru, tabaku un kafiju. Tajos laikos Jelgava bija galvenais šo koloniālpreču izplatīšanas centrs visā Austrumeiropā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/OK_2_KUGIS.jpg</url><title>Latvijas kolonijas</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=1609</link> </image><pubDate>2008-06-05T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Dziesmu svētki – garīgā spēka avoti</title><language>lv</language><guid>lv90blog335</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=335</link><author>Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999-2007)</author><description><![CDATA[Dziesmu svētki latviešiem vienmēr ir bijuši kā alķīmijas laboratorija, kurā top pārkausētas, sublimētas un šķīstītas atsevišķās individuālās apziņas, līdz tās izaug līdz kopējai augstākai apziņai par piederību tautai, par savas individuālās sūtības piepildīšanu tautas likteņa labā.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/VVF_1.jpg</url><title>Dziesmu svētki – garīgā spēka avoti</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=335</link> </image><pubDate>2009-07-04T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Kas ir Latvija?</title><language>lv</language><guid>lv90blog760</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=760</link><author>Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors</author><description><![CDATA[Vai kāds jums ir vaicājis: Kas ir Latvija?. Ironiski, bet cilvēkam, kas nav latvietis, iespējams, uz to būtu vieglāk atbildēt. Skatoties no malas, viņš varētu nosaukt dažus plaši izplatītus priekšstatus – Latvija ir valsts Baltijas jūras krastā, Latvija ir latviešu dzīves vieta, Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/33_0.jpg</url><title>Kas ir Latvija?</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=760</link> </image><pubDate>2009-06-04T00:00:00+04:00</pubDate></item><item><title>Citas dzimtenes man nav</title><language>lv</language><guid>lv90blog23</guid><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=23</link><author>Marina Kosteņecka, rakstniece un žurnāliste</author><description><![CDATA[Dzimteni, kā zināms, neizvēlas. Tā ir noticis, ka esmu dzimusi Rīgā, krievu ģimenē, un Latvija uz šīs planētas ir vienīgā zeme, kuru es saucu par savu dzimteni. Citas man gluži vienkārši nav un nevar būt. Jā, protams, es mīlu arī savu senču etnisko dzimteni – Krieviju. Lepojos ar Krieviju, ciešu līdzi Krievijas sāpēm, pārdzīvoju Krievijas vēsturiskās kļūdas, priecājos par Krievijas pasaules mēroga sasniegumiem kultūras, zinātnes un sporta jomā…]]></description> <image><url>http://www.lv90.lv/files/blogi/120x90/marina120.jpg</url><title>Citas dzimtenes man nav</title><link>http://www.lv90.lv/?id=1657&amp;obj=23</link> </image><pubDate>2009-02-04T00:00:00+04:00</pubDate></item>	
</channel>
</rss>